Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tikai bez panikas! 2

Mežaparka Lielajā estrādē dziesmas un dejas jau norimušas, taču ģenerālmēģinājuma laikā notikušais joprojām satrauc sabiedrību. Bērnu slimnīcas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Specializētās medicīnas centra reanimatologs Vilnis Grīnbergs presē paudis, ka lielo skaitu bērnu, kam bijusi nepieciešama medicīniskā palīdzība, var skaidrot ar paniku un psihoemocionālo pārdzīvojumu. Šo versiju sliecas apstiprināt arī psihoterapeite Inga Birkmane, uzsverot, ka situācija nav nemaz tik neparasta.

Paniku visbiežāk izraisa paaugstināta stresa situācijas, piemēram, uzbrukumi, negadījumi, katastrofas un tamlīdzīgi. Katram tā var izpausties citādi, bet ķermeņa reakcijas pārsvarā ir līdzīgas. I.Birkmane min, ka tas var būt muskuļu sastingums vai muskuļu mobilizācija, kad cilvēks ir gatavs bēgt. Tālāk no katra individuāli ir atkarīgs, vai seko ģībšana, raudāšana, kliegšana, straujas kustības, spēcīgas sirdsklauves, svīšana vai kas cits.

Kā izrādās, teicienu «viss ir galvā» varam uztvert pilnīgi nopietni, jo, kā skaidro I.Birkmane, panikas lēkme sākas tieši tur. Mums katram smadzenēs ir dažādu tipu neironi, vieni no tiem ir spoguļneironi. Tie ir atbildīgi par to, ka mēs spoguļojam citu cilvēku emocijas, apkārtējo vidi, situāciju. «Jo jūtīgāks un nestabilāks ir cilvēks, jo vairāk uztvertā informācija viņu ietekmē – ja otram paliek slikti, arī viņam paliek slikti. Mazāk jūtīgi cilvēki var savākties, paelpot, racionāli izvērtēt saņemto informāciju,» tā I.Birkmane.

Masu pasākumos emociju spoguļošanas sekas var būt graujošas. Laba noskaņojuma, smieklu izplatīšanās lielās masās ir pozitīvs spoguļneironu darbības iznākums, taču, izplatoties bailēm, var gaidīt arī bēdīgas sekas. «Bailēs visiem sākot bēgt, cilvēki cits citu samin, līdz ar to paniku lielās masās nedrīkst pieļaut,» uzsver I.Birkmane. Viņa piebilst, ka uz bērniem un pusaudžiem masu panika jeb masu psihoze emocionālā jūtīguma dēļ iedarbojas vēl spēcīgāk.

Komentējot dziesmu svētkos notikušo, psihoterapeite kā vienu no panikas iemesliem minēja šīgada jauninājumu – izsaukuma zīmes, ko pacelt veselības stāvokļa pasliktināšanās gadījumā. «Viens noģībst, bērniem sāk darboties iztēle, un domas rodas, ka noticis vissliktākais. Jūtīgāks, nosalušāks, nepaēdušāks, nogurušāks, emocionāli nestabilāks bērns, saņemot šādu informāciju, arī sajūtas slikti.» 

Visu rakstu lasiet otrdienas, 21.jūlija, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Jelgavniece

Nav pārliecinoši. Izdomāt ar visādus iemeslus. It kā iepriekšējie daudzie skolēnu dziesmu svētki būtu bijuši savādāki emocionālā izpratnē. Tukši filozofēt ir iespējams visādi, bet šoreiz tam visticamāk bija reāls iemesls.

pirms 4 gadiem, 2015.07.21 22:58

dille

Piekrītu rakstam! Esmu skolotāja un saku no pieredzes: neviena ekskursija neiztiek bez bērniem, kuriem nepaliktu slikti.KO tad darīt? Saukt pie atbildības kādu? :) Galvenais ir saglabāt mieru un,protams,sniegt palīdzību. Un bieži vien līdzjūtība,smaids , mierīga balss un bērna domu novēršana uz kaut ko citu ir tā BURVJU TABLETE,kura iedarbojas jau pēc 10 minūtēm. Protams,ka lielos pasākumos atrast mieru ir pagrūti. Tad nu vismaz mums,pieaugušajiem,jābūt tik saprātīgiem,lai saprastu,ka vienmēr kādam paliks slikti. Par to nav jāņemas kā par nez ko,bet jābūt gataviem palīdzēt.

pirms 4 gadiem, 2015.08.03 12:28

Latvijas ziņas