Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tuvi, tāli kaimiņi – Bēnes pagasts 2

«Nereti kādu uzņēmumu pārstāvji, kas Bēnē veic, piemēram, celtniecības darbus, ir pārsteigti, cik pagasts tomēr ir liels un ka mūspusē ir ko redzēt,» lepni stāsta Auces novada Bēnes pagasta pārvaldes vadītājs Algerds Miksis. 

Visbiežāk cilvēki Bēnei izbrauc cauri, dodoties uz Auci, un nemaz nepamana, ka šī vieta slēpj vairāk nekā centrālo tranzītielu un balto skolas ēku tās malā. Bēnē ir gan skaista muiža, kurā atrodas pagasta pārvaldes telpas, un parks ap to, gan jaunuzcelta estrāde, kur notiek pasākumi vietējiem iedzīvotājiem un viesiem. Savs šarms ir vecajai Mažeiķu dzelzceļa līnijas stacijai un senajām mājām tās tuvumā. Bēnē ir gandrīz 2000 iedzīvotāju, vairāki veikali, bērnudārzs un vēl joprojām arī vidusskola, kas daudzos Latvijas pagastos jau ir retums.

Ideāla izmēra novads

Auces novada pašvaldības struktūrvienība izveidota tā, ka katra vadītāja pārziņā ir divas pārvaldes – A.Miksim tie ir Bēnes un Ukru pagasti. Viņš ar nožēlu atzīst, ka cilvēku laukos paliek arvien mazāk. Īpaši tas attiecas uz viensētām, kas, to pēdējiem iedzīvotājiem aizejot aizsaulē, paliek tukšas un nevienam nevajadzīgas. «Joprojām daudzi brauc strādāt uz ārzemēm, Rīgu. Pa kādam arī atgriežas vai uzturas šeit kādu laiku. Piemēram, jaunās māmiņas, kam te vecāki, atbrauc padzīvot, bet pagaidām nevar just, ka daudzi pārceltos atpakaļ,» secina A.Miksis. Viņš atzīst, ka īsti pagastā arī nebūtu, ko darīt. Daudzas agrākās darbavietas likvidētas, un liela daļa bēnenieku darbā dodas uz tuvākajām pilsētām, dažs pat uz galvaspilsētu.

1935. gadā Bēnes pagasta platība bija 62 kvadrātkilometri. 1945. gadā izveidoja Bēnes un Krūškalnes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Bēnes ciemam pievienoja Krūškalnes, bet 1954. gadā Sniķeres ciemu. 1958. gadā Bēnei piešķīra strādnieku ciemata statusu un Bēnes ciemu pārveidoja par Bēnes lauku teritoriju. 1990. gadā tika zaudēts pilsētciemata statuss un atjaunots Bēnes pagasts. Savukārt 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju pievienoja Auces novadam. 

A.Miksis ir pārliecināts, ka Auces novada lielums ir tuvu ideālam: «Tas nav nedz pārāk milzīgs, nedz arī pavisam mazs. Līdzekļi, cik nu tie vispār novadiem ir, tiek sadalīti visiem pagastiem, un nav pamata sūdzēties, ka mūs apdalītu.» Tiesa gan, bijis žēl, kad pagastam nebija iespējams piedalīties ES fondu līdzekļu apguvē ūdenssaimniecības jomā, jo uz finansējumu varēja pretendēt tikai pagasti ar vairāk nekā 2000 iedzīvotājiem – bēnenieku dalībai projektos bija nedaudz par maz. «Vai tad tie nav cilvēki, kas dzīvo mazajos pagastos? Vai viņiem ūdeni nevajag? Ordenis būtu jādod tiem, kas laukos vēl palikuši un katru dienu braukā uz darbu, piemēram, Rīgā,» spriež A.Miksis.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 7. oktobra, «Zemgales Ziņās». Foto: Agnese Leiburga

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Aldis

Labi vien ir, ka tos papildus līdzekļus neiedalīja - būs mazāk ko pagastvecim un viņam pietuvinātajiem iebāzt savās kabatās. Jums, Agnese Leiburga, par nelaimi esmu beidzis Bēnes vidusskolu un atšķirībā no Jums zinu, ko rakstu.

pirms 5 gadiem, 2014.10.07 05:15

agrāk

pēc ballītēm Auces latvieši dzenāja Bēnes krievus, un -otrādi. Bija jautri. Tagad visi vienā katlā.. fui..cik neinteresanti..

pirms 5 gadiem, 2014.10.07 08:39

Latvijas ziņas