Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tuvi, tāli kaimiņi – Svitenes pagasts

Platības ziņā Svitenes pagasts ir mazākais Rundāles novadā. Pēc oficiālajiem datiem, tajā mīt 906 iedzīvotāji. Pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Liepa gan teic, ka, visticamāk, cilvēku ir mazāk. Šāds iedzīvotāju skaits, lai gan laika gaitā piedzīvojis svārstības, esot Svitenes pagastam raksturīgs jau izsenis. Svitenes tautas nama un Rundāles novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Sandra Kerēvica zina stāstīt, ka, pēc vēstures datiem, 1811. gadā šeit dzīvojuši 915 cilvēki.

Tāpat kā citos Latvijas pagastos, arī no Svitenes visvairāk prom dodas tieši gados jaunākie iedzīvotāji.

Pagasts izvietojies Zemgales līdzenuma dienvidu daļā. Tā ziemeļu robeža ir valsts autoceļš Annenieki–Dobele–Eleja–Bauska–Jaunjelgava jeb «Zemgales josta». Attālums līdz rajona centram Bauskai – 22 kilometri. 

Pagastā atrodas Pilsrundāles vidusskolas struktūrvienība Svitenes skola, tautas nams, bibliotēka, doktorāts, pasta nodaļa. Pagastā ir arī 17. gadsimtā celtā luterāņu baznīca un 19. gadsimtā celtā Svitenes muižas ēka.

Gadu gadiem problēmas ar ceļu

Par lielāko problēmu pagasta pārvaldes darbinieki uzskata asfaltēta ceļa trūkumu pagastā, kas kavējot pagasta attīstību jau gadiem. Diemžēl Svitene atrodas salīdzinoši nomalē un ceļa asfaltēšana nav primārais mērķis. Svitenes pensionāru biedrības «Sudrabupe» vadītāja Velta Kočajeva atzīst: «Attālums līdz novada centram jau nav ļoti liels – daži kilometri, bet tos normāli izbraukāt var tikai tie, kam ir savs transports. Ja man jābrauc kārtot kādus dokumentus ar autobusu, tas nozīmē visu dienu sēdēt un gaidīt transportu, lai tiktu atpakaļ.» 

«Taču arī tie, kam ir personīgās automašīnas, nav pārāk priecīgi par ceļu stāvokli. Protams, viņi tiek ātrāk, kur nepieciešams, bet laimīgi jau tāpat nav, ka jābojā mašīnas,» pievienojas Svitenes skolas vadītāja Gunta Novika. Viņa piebilst, ka citu pagastu centros novadā gan ir asfaltēti ceļi. Vislielākās problēmas esot tieši pavasaros un rudeņos. Pagasta pārvaldes darbinieki atceras, ka skanējis deputātu solījums Svitenes pagastā ceļu salabot ne ātrāk kā 2014. gadā, līdz ar to ir vājas cerības, ka tagad tas laiks varbūt pienācis.

«Ceļu sliktais stāvoklis ietekmē faktiski visas jomas. Tas skar, piemēram, uzņēmējdarbību, kas nevar attīstīties, ja pagastā ir tik slikti ceļi. Nevar pagarināt tūrisma maršrutus, jo cilvēkiem nav iespējams ērti nokļūt līdz objektiem. Tāpat nevar organizēt lielus kultūras pasākumus, jo pa mūsu ceļiem nevaram uzņemt lielākas tautas masas,» secina S.Kerēvica.

Pārvaldes vadītājs piebilst, ka par slikto ceļu stāvokli īpaši sūdzas uzņēmēji un saimniecību īpašnieki, jo pa tiem ir grūti pircējiem nogādāt preces un saražoto produkciju. 

Visu rakstu lasiet otrdienas, 26. augusta, «Zemgales Ziņās». Foto: Agnese Leiburga

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas