Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes

Šodien uz Bauskas šosejas 25.kilometra pie tilta pāri Ķekaviņas upei Latvijas Republikas ministru prezidente Laimdota Straujuma un ilggadējais VAS “Latvijas Valsts ceļi” darbinieks Baltijas ceļa dalībnieks Uldis Birzleja atklāja Baltijas ceļa 25.gadskārtai veltītu zīmi. 

“Katram no mums ir savs Baltijas ceļa gabaliņš,” savās atmiņās par Baltijas ceļu dalījās valdības vadītāja L.Straujuma. Svinīgajā pasākumā viņa stāstīja par dalību Baltijas ceļā Rīgā, netālu no Akmens tilta. 

Ar atmiņām no Baltijas ceļa dalījās arī ilggadējais VAS “Latvijas valsts ceļi” darbinieks, Baltijas ceļa dalībnieks Uldis Birzleja. Baltijas ceļā viņš stāvēja Vangažos, uz kurieni Tautas fronte bija norīkojusi ceļiniekus. 

Pasākumā piedalījās arī VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange un Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks. 

Piemiņas zīmes šodien vienlaicīgi tika uzstādītas visās trijās Baltijas valstīs Baltijas ceļa maršrutā. Zīmes izgatavoja un uzstādīja Baltijas ceļinieku asociācijas dalībnieki. Latvijas teritorijā Baltijas ceļš 1989. gadā aptvēra vairāk nekā 260 kilometru.  


Kopš 1989.gada Baltijas ceļinieku asociāciju veido trīs Baltijas valstu ceļu administrācijas. 2014.gada 14.martā notikušajā Baltijas ceļu administrāciju sanāksmē vienojās, ka par godu Baltijas ceļa 25.gadadienai tiks uzstādītas piemiņas zīmes vēsturiskā Baltijas ceļa maršruta vietās. Igaunijā tiks uzstādītas četras zīmes, Lietuvā deviņas, bet Latvijā desmit. 

Latvijā zīmes ir uzstādītas šādās vietās:

A7 km 59,9 (stāvlaukums /svēršanas laukums labā pusē);
A7 km 25,5 (stāvlaukums  kreisā pusē, tilts pār Ķekavas upi);
A2 km 18 (stāvlaukums /svēršanas laukums kreisā pusē);
A2 km 48 (stāvlaukums pie Lorupes gravas labā pusē);
A2 km 54,3 (stāvlaukums labā pusē, „Pie Bucefāla”);
A2 km  76,3 (Rīga-Sigulda – Igaunijas rob., stāvlaukums pie Amatas upes tilta);
P 14 km  41,6 (Umurga – Cēsis – Līvi, posmā A2 – Cēsis, pirms Cēsīm ceļa paplašinājums);
P20 km 10,84 (Valmiera – Cēsis – Drabeši, posmā Cēsis – Valmiera, ceļa paplašinājums, neliels stāvlaukums);
P17 km 28,85 Valmiera – Rūjiena – Igaunijas rob., posmā Valmiera – Rūjiena, stāvlaukumā pie Sedas upes);
P17 km 55,88 (Valmiera – Rūjiena – Igaunijas rob., posmā Rūjiena – Igaunijas rob., pirms Igaunijas robežas blakus metālā veidotai skulpturālai piemiņas zīmei ‘’Baltijas ceļš”).

Baltijas ceļš bija miermīlīga politiska demonstrācija 1989. gada 23. augustā, kad aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās 600 kilometru garā ķēdē cauri Baltijas valstīm, apliecinot vienotību centienos pēc brīvības.

Foto: Renārs Koris

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas