Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zemgales Plānošanas reģiona vadība jaunas teritoriālās reformas plānos nesaskata nekādu pamatojumu

Patlaban publiski paustie principi jaunai administratīvi teritoriālajai reformai liecina, ka apdraudēti var būt struktūrfondu projekti, kuros partneri ir citu valstu pašvaldības, nav izvērtēta iepriekšējā reforma, nav izvērtēta infrastruktūra reģionos un esošās pašvaldības tiek ignorētas pilnībā, turklāt apšaubāma ir vajadzība pēc jaunām izmaksām reformas īstenošanai, aģentūrai LETA pauda Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) izpilddirektors Valdis Veips.

"Ideja par jaunu administratīvi teritoriālo reformu vēl ir pārāk "zaļa", un nav bijis pietiekami daudz laika tajā iedziļināties. Atceros, ka pirms sešiem gadiem Latvijā jau notika viena šāda reforma, ko iniciēja toreizējā Tautas partija, bet atbalstīja tās ministrs. Taču līdz pat šim brīdim neesmu varējis pilnībā izprast, pēc kādiem principiem tā tika īstenota. Reāli dzīvē sanāca tā, ka izveidojās novadi ar mazāk nekā 2000 iedzīvotāju un novadi ar 30 un vairāk tūkstošiem iedzīvotāju," skaidroja Veips.

Viņaprāt, nav prātīgi tagad ķerties klāt atkal jaunai reformai, lai arī pagājuši seši gadi. "Lai to darītu, domāju, ka vispirms jāveic padziļināta izpēte, rūpīgi jāizvērtē pašreizējā situācija, darbā jāiesaista pašvaldības un skaidri jāsaredz, kādus konkrētus ieguvumus sniegs plānotā reformā kā ekonomikā, tā sociālajā sfērā," pauda ZPR izpilddirektors.

Tāpat esot nepieciešams redzēt un saprast, cik lielā mērā veicamā reforma sasauksies ar nupat kā reģionos un pašvaldībās izstrādāto un apstiprināto Attīstības programmu un Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas ir vidēja un ilga termiņa dokumenti.

Nupat kā sācies Eiropas Savienības struktūrfondu apguves jaunais periods, kas saplānots, balstoties uz Nacionālās attīstības plānu, kas savukārt veidots pēc jauniem principiem, ņemot vērā pašreizējo administratīvi teritoriālo iedalījumu. Ar to rēķinās arī daudzie ārzemju partneri, kurus plānots iesaistīt nākamo projektu ieviešanā, uzsvēra Veips.

"Lūkojoties paredzētās reformas piedāvātajās kartēs, redzu, ka, piemēram, Zemgalē piedāvā apvienot Neretas, Aknīstes un Viesītes novadu. Skaidri redzams, ka pie šādas robežas iezīmētas gluži mehāniski, nerēķinoties kaut vai ar vēsturiskajiem aspektiem, jo Nereta savulaik vairāk bijusi saistīta ar kaimiņiem bijušajā Aizkraukles rajonā, bet pārējās divas pašvaldības - Jēkabpils rajonā," aprakstīja Veips.

Viņaprāt, šādi, mehāniski konstruējot jaunu teritoriālo vienību, esot stingri jādomā, cik stiprs attīstības centrs jaunajā modelī var izveidoties no minētajām trim pašvaldībām. Tāpat jārēķinās, ka paies ilgs laiks, kamēr apvienotās pašvaldības un to iedzīvotāji saradīs viens ar otru un iemācīsies saimniekot kopā.

Savukārt līdzšinējā pieredze rādot, ka arī mazas un vidējas pašvaldības arī tagad var attīstīties un darboties itin sekmīgi. Zemgalē tāds esot Rundāles novads, Ozolnieku novads un vēl citi novadi, skaidroja Veips.

"Esmu pārliecināts, ka administratīvi teritoriālajai reformai ir jānotiek pēc brīvprātības principiem, rēķinoties kā ar pašvaldību, tā ar to iedzīvotāju vēlmēm," pauda ZPR izpilddirektors.

Viņš uzskata, ka jāņem vērā arī iespējamās papildu izmaksas, kas pavisam noteikti radīsies reformas ieviešanas laikā. "Vai mēs to tagad maz varam atļauties?" valdībai jautā Veips.

Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības koalīcijas partneriem iesniegusi jaunu reformas koncepciju, kurā piedāvāti divi iespējamie reformu varianti.

Viens no ministrijas piedāvātajiem variantiem paredz, ka tiks izveidots 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modelis. Izstrādājot šo modeli, ņemti vērā vairāki kritēriji - attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra. Kā kritēriji ir arī vismaz viena perspektīva vidusskola novadā un tas, ka vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 kilometriem.

Kā otru variantu VARAM piedāvā sākotnēji 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kur pašvaldībām būs iespēja brīvprātīgi pievienoties.

Iepriekšējā reforma nav devusi cerēto rezultātu - tā secinājusi VARAM. Piemēram, pēc reformas vēl joprojām ir daudzi novadi, kas neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, tāpat vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, novadu pašvaldības iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīgas.

Foto: bauskasdzive.lv

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas