Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ZZS iebildumu dēļ izskatīšanai Saeimā pagaidām nevirzīs ierosinājumu ievēlēt Valsts prezidentu atklātā balsojumā

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iebildumu dēļ Saeima rīt, 29.maijā, visticamāk, tomēr neskatīs grozījumus Satversmē, kas paredz atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu.

Grozījumus Satversmē parlamentā iesniedza vairāku koalīcijas politisko spēku pārstāvji - Inese Lībiņa-Egnere (V/RP), Edvards Smiltēns (V), Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Jānis Upenieks, kā arī Zanda Kalniņa-Lukaševica (V/RP). Savukārt koalīcijas partneri no ZZS šo ierosinājumu neparakstīja. Vēlāk arī Upenieks nolēma atsaukt savu parakstu no šiem likuma grozījumiem.

ZZS Saeimas frakcija nepiekrīt Valsts prezidenta atklātai ievēlēšanai, un katram deputātam ir savi argumenti, kāpēc viņi pret to iebilst, aģentūrai LETA sacīja frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Parlamentāriešiem savu pozīciju par labu atklātam balsojumam šodien klāstīja deputāte Inese Lībiņa-Egnere (V/RP), taču neviens no ZZS netika pārliecināts.

Iebildumi izskanēja no vairākiem deputātiem, jo atklātais balsojums nozīmētu pakļaušanos partijas diktātam, savukārt slēgtais balsojums deputātam sniedz brīvu izvēli. Brigmaņa vadītā Latvijas Zemnieku savienība (LZS) atbalsta tautas vēlētu prezidentu, un politiķis uzskata, ka, kamēr šis jautājums netiks aktualizēts, par atklātu prezidenta ievēlēšanu netiks runāts. LZS ideja līdz šim nav saņēmusi atbalstu, tāpēc diskusijas par šiem jautājumiem jāatstāj nākamā Saeimas sasaukuma ziņā.

Koalīcijas līgums paredz, ka izmaiņas Satversmē var virzīt, ja tam piekrīt visi valdību veidojošie spēki, piebilda ZZS frakcijas vadītājs. Taujāts, vai aizklāta prezidenta ievēlēšana neradīs neapmierinātību daļā sabiedrības, Brigmanis norādīja, ka vienmēr kāda daļa sabiedrības nepiekritīs lemtajam. Vaicāts, vai šī norma nesaglabās plaisu starp politiķiem un sabiedrību, viņš atbildēja: "Ja tas būtu vienīgais šķērslis starp politiķiem un sabiedrību..."

Kā aģentūrai LETA sacīja "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, koalīcija jautājumu par šiem grozījumiem varētu izskatīt nākamnedēļ.

Kā norāda likumprojekta autori, Satversmes grozījumu mērķis ir veicināt caurskatāmību un atklātību lēmumu pieņemšanas procesā, šādi palielinot arī sabiedrības uzticību Saeimai, politiskajām partijām un valsts varai kopumā.

Ieceres autori uzskata, ka pēc Saeimas Kārtības ruļļa grozījumu spēkā stāšanās 2012.gadā parlaments atklātā procedūrā jau vēlējis gan Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus, gan Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un locekļus, gan Valsts kontrolieri un vēl citas amatpersonas. Tāpat Saeima atklātā procedūrā jau vairāk nekā gadu ieceļ vai apstiprina amatā tiesu varas amatpersonas.

Ņemot vērā šo pozitīvo pieredzi, likumprojekta autoru ieskatā nav pamata kavēties ar grozījumu pieņemšanu Satversmē, lai arī augstākā valsts amatpersona tiktu ievēlēta atklātā procedūrā.

Kā viens no galvenajiem argumentiem par labu aizklātai balsošanai tiek minēts tas, ka tādējādi tiek pieļauts deputāta "sirdsapziņas" balsojums. "Taču ne mazāk būtiska ir deputātu spēja pamatot vēlētājiem, kādēļ viņš pieņēmis tieši tādu un ne citādu lēmumu. Tieši atklāti Saeimas balsojumi liek katram deputātam skaidrot savus apsvērumus, nodrošina parlamentārās debates par nozīmīgiem sabiedriskiem jautājumiem un tādējādi veicina arī diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai amata kandidātu. Tieši atklāti Saeimas balsojumi mazina negodprātīga lēmuma pieņemšanas risku un dod iespēju vēlētājiem kontrolēt deputāta darbības raksturu," savu ieceri pamato deputāti.

Viņi uzskata - argumentiem, kādēļ kandidāts ir vai nav guvis Saeimas vairākuma atbalstu, jābūt publiskiem, pretējā gadījumā rezultāts ir atkarīgs nevis no atklātajām debatēm un iztirzātajiem jautājumiem, bet no kandidātiem un arī sabiedrībai nesaprotamiem un neskaidriem apsvērumiem.

Pašlaik Satversmē noteikts, ka prezidentu ievēl, balsojot aizklāti, ar vismaz 51 deputāta balsīm.

Saeima Satversmi var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas deputātu. Grozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu. Lai nodotu Satversmes grozījumus izskatīšanai komisijās, divu trešdaļu vairākums nav nepieciešams.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas