Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Gulbe: taisnīgu ES tiešmaksājumu panākšanai Latvijas zemniekiem šobrīd trūkst zinātniskās argumentācijas 4

Taisnīgu Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumu panākšanai Latvijas zemniekiem šobrīd trūkst zinātniskās argumentācijas, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» pastāstīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Viņa uzsvēra, ka Latvijas un visas Baltijas lauksaimnieku prasības palielināt tiešmaksājumus līdz vismaz 80% no vidējā ES rādītāja ir adekvātas. «Šīs prasības ir adekvātas. Ja mēs neko nedarīsim, tad mēs arī noteikti neko dabūsim, bet, ja kaut ko prasīsim, tad varbūt tomēr gala rezultāts būs cits,» teica Gulbe.Tomēr Latvija nav mācījusies no ES iestāšanās sarunās pieļautajām kļūdām, atzina LTVC vadītāja un paskaidroja, ka «ES toreiz Latvijai piedāvātais lauksaimnieciskās ražošanas kvotu apmērs bija tāds, ka pēc iestāšanās būtu jāsamazina vēl aptuveni puse no tā ražošanas apjoma, kas tolaik bija. Tas bija oficiālais EK piedāvājums un tad tika arī teikts, ka neko vairāk Latvija nevar dabūt, jo viss balstās uz mūsu pašu statistiku. Līdzīga situācija ir arī patlaban.»Vienlaikus viņa atzīmēja, ka šobrīd Latvijai taisnīgu tiešmaksājumu panākšanai Latvijai trūkst zinātniskās argumentācijas. «Toreiz [ES iestāšanās sarunu laikā] tika meklēti risinājumi un tas tika darīts tomēr gudrāk nekā tagad. Proti, patlaban mums viss ir tagad kārtībā ar emocionālo savas taisnības aizstāvību – ir protesti un apelācija pie taisnīguma, taču mums pietrūkst faktoloģiskās argumentācijas. Toreiz faktoloģisko materiālu veidoja speciāla zinātnieku grupa no visām trijām Baltijas valstīm. Tagad zinātnieki nav piesaistīti šim procesam un līdz ar to mums nav zinātnisku pierādījumu, kāpēc vajag šos taisnīgākos maksājumus. Būtu svarīgi noalgo cilvēkus, kas spēj šādus faktoloģiskos argumentus, kas balstīti zinātnē, izveidot un apkopot,» klāstīja Gulbe.Pēc viņas teiktā, arī lobistiem, ko Baltijas zemnieki plāno noalgot interešu aizstāvībai ES, kvalitatīvāka darba veikšanai nepieciešams zinātniskais pamatojums. «Pirmkārt, tas [tikai lobistu noalgošana] var izrādīties dārgāk. Un, otrkārt, arī lobistiem ir nepieciešams kāds faktoloģiskais materiāls, lai varētu Latvijas lauksaimnieku intereses labāk nolobēt,» sacīja LTVC vadītāja.Gulbe arī minēja, lai gan zemnieku aktivitāte ir pozitīvi vērtējama, viņiem būtu jāprasa tikpat aktīvi darboties arī no atbildīgajām amatpersonām.«Protams, zemnieku līdzdalība šajā procesā ir ļoti laba lieta, taču man nepatīk pašu zemnieku pārstāvju publiski paustais, ka «mēs neprasām ne no premjera, ne ministra, mēs paši!» Bet - kas tad ir jādara premjeram un ministram? Tas taču ir viņu pamatdarbs, aizstāvēt savu pilsoņu intereses.Zemniekiem ir ne tikai pašiem jādarbojas, viņiem ir arī jāprasa no augstākajām amatpersonām, lai tās arī domā, ko darīt un kā šīs intereses aizstāvēt, kā panākt labvēlīgākus nosacījumus,» uzsvēra Gulbe.Pēc viņas sacītā, lauksaimniekiem mazliet pietrūkst arī konkrētības. «Mazliet lauksaimniekiem pietrūkst arī konkrētības - tagad tiek vākti līdzekļi. Turklāt daudzi zemnieki ir neapmierināti, ka viņu viedokli šajā jautājumā neviens nav prasījis - vai viņi maz gatavi maksāt. Varbūt vajadzēja darīt mazliet otrādi, proti, no sākuma saprast, kam īsti nauda vajadzīga - vai tiks algoti lobisti, kādas būs protestu akcijas, un tad arī tiek vākti nepieciešamie līdzekļi. Nevis no sākuma savācam naudu un tad jau redzēs, ko darīs. Ja cilvēkam prasa naudu, tad viņš vienmēr arī grib zināt, kur tā paliks, kā tā tiks izmantota,» norādīja LTVC vadītāja.Vienlaikus viņa atzina, ka arī pašu lauksaimnieku vidū ir šķelšanās. «Zemnieki pērn sašķēlās vēl vairāk. Tika izveidota Vidzemes zemnieku apvienība, tādējādi sašķeļot «Zemnieku saeimu». Tas nebūt nav labi. Runājot ar zemniekiem no Vidzemes, viņiem bija sajūta, ka aizstāv vairāk tos, kas no Zemgales, savukārt, zemgaliešiem liekas, ka viņus neviens arī neaizstāv. Līdz ar to neapmierināti ir visi un tas liecina, ka kaut kas iekšēji nav kārtībā. Un tas ir ļoti slikti. Visām zemnieku organizācijām šobrīd vairāk vajadzētu domāt par apvienošanos,» uzsvēra Gulbe.Jau vēstīts, ka EK pērn 12.oktobrī publiskotais piedāvājums Kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2013.gada paredz, ka Latvija arī 2020.gadā saņems vismazākos maksājumus Eiropā, un Latvijas lauksaimnieki ir ļoti neapmierināti ar šo priekšlikumu.Tiešmaksājumu izlīdzināšana lauksaimniekiem ir viena no Latvijas prioritātēm ES daudzgadu budžetam 2014.–2020.gadam.

Pievieno komentāru

Komentāri 4

smiekls

Esmu Latvijā bijis pie daudziem zemniekiem ,daudzi ir vienas dienas saimneki

pirms 6 gadiem, 2012.01.21 14:18

Gulbe

Gulbei ir tik daudz amatu , bet tik maz prāta

pirms 6 gadiem, 2012.01.20 17:11

Resnais

Ne jau zemniekiem tas ir jādara. Zemnieki dzīvo laukos un audzē gurķus, bet birojos sēž ierēdņu armija ar konsolidācijas speciālistiem. Lūk tie pārstāv savu vēlētāju intereses un saņem par to algu.

pirms 6 gadiem, 2012.01.20 15:56

Nevis zinātniskas argumentācijas,bet statistikas ,cik audzē, ko audzē cik izaudzē,tas pats par lorkopību.

pirms 6 gadiem, 2012.01.20 15:00

Jelgavas novadā