Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Iecavā vāc parakstus cukurrūpniecības atjaunošanai 2

Iecavas novada domes kancelejā var parakstīties par atbalstu cukurrūpniecības atjaunošanai, vēstīts pašvaldības mājaslapā iecava.lv.

Atbalsta parakstus Eiroparlamentā iesniedzamajam lūgumam piešķirt Latvijai 100 000 tonnu cukura ražošanas kvotu vāc biedrība «Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu», ziņo bauskasdzive.lv. Tajā apvienojušies cukurbiešu audzētāji un viņu domubiedri. Ja kvotas tiks piešķirtas, mūsu valstī varētu atjaunot cukurbiešu audzēšanu un cukura ražošanu.Jau ziņots, ka biedrības valdes loceklis Georgs Bagātais novembra sākumā paziņoja par nolūku dibināt akciju sabiedrību cukura rūpnīcas izveidei. Tā taptu sadarbībā ar Vācijas uzņēmējiem. Par iespējamo jaunās rūpnīcas atrašanās vietu minēta apkaime pie Iecavas dzelzceļa stacijas. Iepriekš ziņots, ka Dažu cilvēku ieceri celt jaunu cukurfabriku valsts vērtē kā utopiju, jo nākamos piecus gadus Latvija saldo vielu ražot nedrīkst, rakstīja «Zemgales Ziņas».Biedrības «Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu» vadītājs Georgs Bagātais tuvākajos gados iecerējis uzbūvēt rūpnīcu, lai mūsu valstī atjaunotu cukura nozari. Uz šo ieceri skeptiski raugās Zemkopības ministrija, jo valsts līdz pat 2015.gada rudenim apņēmusies to neražot. Turklāt par solījumu nekropļot ES cukura tirgu ievērojamas kompensācijas saņēmušas ne vien abas fabrikas, bet arī zemnieki, kuriem tās tiks maksātas vēl sešus turpmākos gadus.Kopā ar vācu uzņēmējiem esot aprēķināts, ka jaunu rūpnīcas iekārtu izgatavošana izmaksās aptuveni 50 miljonus latu, vēl 50 miljonu nepieciešams ražotnes būvniecībai. Finanšu ministrs Einārs Repše esot solījis valsts garantiju kredītam par divām trešdaļām no nepieciešamā 100 miljonu latu kredīta, biešu audzētāji domājot ieguldīt ap 10 miljonu, bet vēl tiekot meklētas 25 miljonu latu finansēšanas iespējas. Patlaban profesore Rasma Alsiņa izstrādājot jaunās cukura rūpnīcas biznesa plāna pirmo variantu.Kā «Ziņām» skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvis Adris Bumbuls, tā kā cukura ražošana ES ir kvotēta, mūsu valsts atteicās no savas kvotas 66 505 tonnu cukura saražošanai gadā līdz pat 2015.gada 30.septembrim. Pēc tam saskaņā ar regulu saldvielas ražošana ES vairs netiks kvotēta, līdz ar to nozarē sāks valdīt brīvā tirgus principi.«Latvija no cukura ražošanas ir neatgriezeniski atteikusies, un kvota vairs nav atgūstama,» saka A.Bumbuls, piebilstot, ka arī ap 330 biešu audzētāju apņēmušies no 2008.gada nākamos piecus gadus savās platībās neaudzēt bietes. Par to zemnieki pērn saņēma 19 miljonus latu, bet šogad un turpmāk katru gadu līdz pat kvotu sistēmas beigām atbalstā iegūst vēl 11,16 latu par katru biešu tonnu, ko iepriekš saskaņā ar līgumu piegādāja fabrikām. Tādējādi rēķināms, ka, piemēram, vācieši par izaudzētajām bietēm saņem 19,6 latu tonnā, bet mūsu zemnieki par to, ka bietes neaudzē, – vairāk nekā pusi šīs summas.Lielākā restrukturizācijas atbalsta saņēmēja Jelgavas novadā ir SIA «Fito-AL». Pagājušajā gadā par apņemšanos pārtraukt sēt bietes tā ieguva gandrīz 750 tūkstošus latu, bet, sākot ar šo gadu, līdz pat 2016. gadam uzņēmums ik gadu tiks pie 142 tūkstošiem latu, jo savus laukus apsēs nevis ar bietēm, bet, piemēram, rapšiem un citām kultūrām.Kā zina teikt Lauku atbalsta dienesta pārstāve Olga Ziņkovska, pēdējais 11,16 latu maksājums par katru nu jau neizaudzēto biešu tonnu zemniekiem izmaksājams līdz 2016.gada 30.jūnijam.Taču lauksaimnieki būtu gatavi audzēt bietes, apstiprina lielākās zemnieku organizācijas biedrības «Zemnieku saeima» direktora vietas izpildītāja Maira Dzelzkalēja. Daļai kādreizējo cukurbiešu audzētāju pat esot saglabājusies tehnika.«Zemnieki šo ideju par jaunu rūpnīcu atbalsta, esam gatavi audzēt jebko, ja tikai ir pircējs ar atbilstošu cenu un pārstrāde,» viņa saka. Nupat Vācijā viņa noskaidrojusi, ka pašlaik ES par biešu tonnu zemnieki saņem 28 eiro. Vai tas ir rentabli, mūsu lauksaimnieki vēl nav rēķinājuši, bet pieļauj, ka bietes varētu audzēt ne pārtikas rūpniecībai.Biedrības aicinājumu cukurrūpniecības atjaunošanai var lasīt šeit .

Pievieno komentāru

Komentāri 2

m.

Idioti celiet fabriku tagad, divus gadus celsiet, 3 priecasimies un tad jau vares sakt rukaat!

pirms 9 gadiem, 2009.12.28 22:32

louis vuitton pas cher

Wow, this piece of writing is fastidious, my younger sister is analyzing such things, therefore I am going to convey her.
louis vuitton pas cher

pirms 6 gadiem, 2013.04.15 05:00

Jelgavas novadā