Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

«Latraps» krīze tiešā veidā neskar

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību «Latraps» krīze tiešā veidā pagaidām neskar, šajā gadā plānota mērena izaugsme, tāpat aug un pustūkstotim tuvojas arī sabiedrības biedru skaits - no 465, kas fiksēti 2008.gada vasarā, līdz 497 šā gada 20.janvārī, informē KS «Latraps» izpilddirektors Edgars Ruža.

Ņemot vērā, ka «Latraps» finanšu gads ilgst no jūlija līdz jūlijam, no 2007.gada 1.jūlija līdz 2008.gada 30.jūnijam «Latraps» kopējais neto apgrozījums bijis 67,7 miljoni latu, bet šim gadam kooperatīvs plāno 76,1 miljona latu apgrozījumu.Pie sakārtotas likumu bāzes kooperatīvs savu izaugsmi saista arī ar biodīzeļa un eļļas ražošanu, pērn iekārtota un aprīkota jauna biodīzeļa ražotne, kuras darbu ar pilnu jaudu aizkavē vien likumu izpilde. Runājot par eksporta tirgu, problemātiskās kultūras ir rudzi un mieži, taču kvieši ir pieprasīti un «Latraps» kā eksportētājs turpina augt.«Eksports bija viens no iemesliem, kura dēļ savulaik veidojās kooperatīvs. Veidojoties pārprodukcijai, lai Latvijā nekristu cenas, bija vajadzīgs kāds, kas lieko izved. Īpaši nozīmīgi tas bija pagājušā gada rudenī, kad raža bija negaidīti liela. Jāatzīst, mūsu zemnieki kļūst aizvien augstāki profesionāļi, jo ražība pastāvīgi aug un aizvien vairāk eksportējam,» komentēja Ruža.Krīze kooperatīvo sabiedrību tiešā veidā vēl neietekmē, taču darbībā tā būšot jūtama, jo gausāka kļuvusi sadarbība ar bankām, kur visi procesi aizņem ilgāku laiku. Tāpat bremzes mēdzot radīt valsts iestādes, piemēram, ar PVN atmaksu.Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Latraps» sāka darbību 2000.gadā kā neliels 12 biedru uzņēmums. Līdz 2009.gadam tas ir izaudzis par lielāko graudu/rapša audzētāju kooperatīvu Latvijā, apvienojot 497 zemniekus Zemgalē, Vidzemē, Kurzemē un Latgalē. Tas ir arī lielākais lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvs Baltijas valstīs.Kooperatīvā sabiedrība savu darbību īsteno galvenokārt četros virzienos, starp kuriem ir - ražošanas izejvielu apgāde un konsultācijas, graudu/rapšu ražas pirmapstrāde, graudu/rapšu realizācija un eksports, tehnikas nodrošināšana un uzturēšana.

Pievieno komentāru

Jelgavas novadā