Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Lielupei bīstamākie – lopu kompleksi

Ja sadārdzināšanās dēļ vēlamies optimāli izmantot mēslošanas līdzekļus un saglabāt nepiesārņotu vidi, augsnē esošo, augiem izmantojamo, barības elementu un ūdeņu monitorings ir obligāti pasākumi. Tā secināts Lielupes baseina augšņu pētniecības projekta noslēgumā.

Lai iepazīstinātu ar projektā «Latvijas un Lietuvas agroķīmisko pētījumu institūciju sadarbība starpvalstu monitoringā, pētot slāpekļa un fosfora saturu Lielupes baseina augsnēs/LIELASOIL» iegūtajiem datiem un atziņām, decembrī Bauskā un Pasvalē (Lietuvā) tika organizēti semināri. Latvijā rīkotajā pasākumā piedalījās projektā iesaistītie speciālisti, ieinteresēto zemkopības un vides iestāžu pārstāvji, lauksaimniecības organizāciju, kā arī zemnieku saimniecību pārstāvji, kuru apsaimniekotajā zemē veikti pētījumi.Fosfors vairo aļģesLatvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesors Viesturs Jansons seminārā skaidroja, ka izstrādāta lauksaimniecības noteces monitoringa metodika, kā arī iepazīstināja ar 1994. un 1995.gadā iegūtajiem datiem par slāpekļa un fosfora noplūdi dažādās monitoringa vietās, īpaši Bērzes baseinā, kur norit intensīva lauksaimniecība.Profesors uzsvēra, ka ūdens piesārņojuma ziņā bīstamākie ir milzīgie lopkopības kompleksi, kur ražo lielu daudzumu organiskā mēslojuma. Problēmas rodas tādēļ, ka šādām fermām nav pietiekami lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kur mēslojumu izvietot. Ūdeņos nonākušie fosfora savienojumi noteiktā attiecībā ar slāpekli veido labvēlīgu vidi kaitīgu aļģu veidošanās procesiem ūdeņos.Slāpekļa un fosfora saturs palielināsInformējot par pētījuma rezultātiem, Latvijas Agroķīmiskā pētījumu centra valdes priekšsēdētāja projekta LIELASOIL grupas vadītāja Latvijā doktore Regīna Timbare analizēja minerālā slāpekļa un fosfora izmaiņas augsnē. Kā secināts pavasaros veiktos pētījumos, 2006.gadā vidējs slāpekļa saturs līdz 60 centimetru dziļā augsnes slānī bija tikai deviņos procentos lauku, bet 2007.gadā tāds sasniedzis jau vismaz pusi lauku. Gada laikā palielinājušās arī platības, kurās ir augsts minerālā slāpekļa saturs.Plašāk par šo tēmu lasiet otrdienas, 8.janvāra, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Jelgavas novadā