Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Modificēts rapsis mūsu rajonam - izdevīgāks

Ģenētiski modificētu rapsi kā populārāko no Eiropas Savienības (ES) atļautajām kultūrām pie mums audzēt izdevīgi būtu tad, ja raža pārsniegtu 3,5 tonnas no hektāra.

Kā nozīmīgs apdraudējums tāda saimniekošana varētu šķist sēklaudzētājiem, bioloģiskajiem lauksaimniekiem, konvencionālajiem lauksaimniekiem, biškopjiem un lauku tūrismam. Taču, aprēķinot iespējamos zaudējumus, Zemgales reģions un Jelgavas rajons ir starp tiem, kur apdraudējums būtu vismazākais. Tā secināts zinātniskajā pētījumā «Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ekonomiskais novērtējums Latvijā», ko izstrādājusi Latvijas zinātnieku grupa Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesora Jāņa Vanaga vadībā. Pētījumā piedalījusies arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Augsnes un augu zinātņu institūta profesore Ināra Turka.Rapsis, kartupeļi, bietes«Lai gan vēl pirms diviem gadiem Zemkopības ministrija savos lauksaimniecības plānošanas dokumentos laika periodam līdz 2020.gadam rakstīja, ka ģenētiski modificēti organismi ir gluži neiespējama nākotne, nu tā kļuvusi teju ar roku sasniedzama,» vērtē biedrības «Zemnieku saeima» biroja vadītāja Rita Sīle.No nākamā gada Latvijā, tāpat kā citās ES dalībvalstīs, varēs audzēt ne tikai līdz šim atļauto ģenētiski modificēto kukurūzu, bet arī rapsi, kartupeļus un bietes.Audzēs laikapstākļu dēļKā secināts zinātnieku veiktajā pētījumā, Latvijas agrotehniskie, veģetācijas un klimatiskie apstākļi veido lielu dabisko risku, kas samazina rapša audzēšanas konkurētspēju gan reģionos, gan valstī.«Tāpēc rapša audzēšanas nākotne tieši atkarīga no valstī izveidotās atbalsta sistēmas saimniecībām, kuras vēlēsies nodarboties ar rapša audzēšanu, ņemot vērā tirgus pieprasījumu un cenu,» skaidrojis profesors J.Vanags.Tas savukārt var lielā mērā ietekmēt lēmumu pieņemšanu saimniecībās, kur šaubās par mūsu valsts dabiskās vides piemērotību ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanai.Arī strauji mainīgā vasaras rapša ražība un ieņēmumi liecina par agroklimatisko apstākļu nepiemērotību tā audzēšanai. Sausās un pārlieku mitrās vasaras rada lielu risku vasaras rapša audzētājiem, tādēļ priekšroka pagaidām tiek dota ziemas rapsim. Šīs problēmas var rosināt zemniekus izmantot ģenētiski modificētu (ražīgāki, izturīgāki un ar citām īpašībām bagātināti) augu sēklas materiālu.Var liegt audzēt modificētos«Zemnieku saeima» uzskata, ka pētījums ir kaut kādā mērā tendenciozs, jo rēķināti iespējamie zaudējumi, taču nav uzskaitīti ieguvumi. Tomēr R.Sīle atzīst, ka šis kā pirmais tāds pētījums varētu interesēt gan tos, kas alkst audzēt kā pirmrindnieki, gan tos, kas negrib redzēt nevienu ģenētiski modificētu augu savā tuvumā. Par papildus nosacījumiem un izmaksām ar ģenētiski modificētiem organismiem saistītā lauksaimniecībā lasiet otrdienas, 1.aprīļa, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Jelgavas novadā