Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pētījums: lauksaimniecības produkcijas pievienotā vērtība jāpalielina, to pārstrādājot tepat Latvijā 1

Latvijā ražotās lauksaimniecības produkcijas pievienotā vērtība jāpalielina, to pārstrādājot vietējā tirgū, trešdien pētījuma «Latvijas lauku telpa – attīstība un tās izaicinājumi» prezentācijā norādīja Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūta pārstāvis Andris Miglavs.

Viņš atzina – lai paaugstinātu pievienoto vērtību pašmāju saražotajai produkcijai, būtu jāpagarina pievienotās vērtības ķēde. Kā vienu no iespējamajiem variantiem pievienotās vērtības ķēdes pagarināšanai Miglavs minēja augkopības produktu virzīšanu caur lopkopību, kā tas tiek darīts citviet Eiropā. Viņš arī pastāstīja, ka pašlaik Latvija paliek par izteiktu lauksaimniecības izejvielu eksportētājzemi un ārzemju tirgos pārdod aptuveni pusi no saražotā piena un 80% no laukkopības produkcijas. Viņš sacīja, ka līdzīga situācija ir ar dzīvnieku produkcijas eksportu.Pēc Miglava teiktā, pētījuma dati liecina, ka gadījumā, ja tiktu pārstrādāti visi iepirktie graudi (bez konditorejas), tad graudu pārstrādē pievienotā vērtība varētu sasniegt 47,3 miljonus latu, kas ir par 33,4 miljoniem vairāk nekā pašlaik un par septiņiem simtiem palielinātos graudu pārstrādē nodarbināto skaits.Savukārt, ja graudu produkti netiktu eksportēti, bet izmantoti gaļas ražošanā līdz pašpatēriņa nodrošināšanai un pārējie graudi tiktu izmantoti piena ražošanā, lauksaimniecības produkcijas izlaide pieaugtu par 128,8 miljoniem latu, savukārt piena produkcijas pārstrādē pieaugums būtu 45 tūkstošu latu apmērā un sasniegtu 77,4 miljonus latu. Tāpat pētījuma dati liecina, ka tādā veidā par 5,2 tūkstošiem palielinātos nodarbināto skaits lauksaimniecībā un piena pārstrādē.Pētījuma dati liecina, ka arī meža nozarē varētu veikt resursu izmantošanas uzlabojumus, Latvijā attīstot apaļkoka pārstrādi. Tādā veidā apaļkoku eksports varētu samazināties līdz 5% 2020.gadā pašreizējo 33% vietā, un pārējais apmērs tiktu pārstrādāts Latvijā, radot papildu darbavietas.Savukārt, ja akvakultūras potenciāls tiktu izmantots pilnībā, tad divas trešdaļas no brētliņu eksporta tiktu novirzītas produkcijas ražošanai ar augstāku pievienoto vērtību – šprotēm –, palielinātos akvakultūru produkcijas izaugsme par sešiem tūkstošiem tonnu 2020.gadā, no kuriem 10% būtu paredzēti apstrādei.Pētījuma dati liecina, ka pašplūsmas attīstības scenārija gadījumā 2030.gadā summārā nodarbinātība lauku teritorijās samazināsies par trešdaļu, samazināsies pakalpojumu sasniedzamība, kā arī iestāsies lauku sociālekonomiskās vides neprognozējama degradācija.Pētījuma «Latvijas Lauku telpas attīstība un iespējamie nākotnes scenāriji» mērķis bija sagatavot analītisku materiālu par Latvijas lauku telpas attīstības procesiem pēdējās desmitgades laikā, iespējamajiem lauku attīstības scenārijiem un ar tiem saistītajiem politiskajiem lēmumiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Miglav?

Kā tad tā - savulaik balstoties uz Miglava pētijumiem likvidēja cukurbiešu ražošanu LATVIJĀ ? Tam '' zinātniekam '' bija pat tabulas , kuras pierādija neizdevīgo ražošanu .

pirms 6 gadiem, 2012.01.19 21:50

Jelgavas novadā