Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Salidojumā atceras kolhozu laikus

Kolhoza un paju sabiedrības «Avangards» 60 gadu jubilejas salidojumā uz vienu dienu varēja atgriezties pagātnē.

Bērvircavas tautas namā par godu pasākumam bija radīta īsta kolhoza laiku atmosfēra - ar sarkaniem karogiem, komjauniešu zīmētām sienas avīzēm, senām fotogrāfijām. Kas ir kolhozs? Kas ir kolhoznieks? - jauniešiem šie vārdi vairs neko neizsaka vai kļuvuši par lamuvārdiem, ar ko apzīmēt no mūsdienu dzīves atpalikušus lauciniekus. Taču mūsu vidū ir vēl daudz cilvēku, kuriem tā bija viņu jaunība - skaistākais laiks dzīvē, citam - smagā darbā pagājis mūžs, ko tomēr atceras ar prieku un gandarījumu. Tagad kolhozu laiki aizgājuši uz neatgriešanos, bet ko esam ieguvuši vietā? Vai par jauniegūto brīvību nemaksājam pārāk dārgi - ar bezdarbu, nemitīgu cīņu par izdzīvošanu, atsvešināšanos, ideālu trūkumu? Par to sarunas vedās arī «Avangarda» jubilejas pasākumā.«Tas bija mūsu mērķis - uz vienu dienu «iziet ārā no šodienas» un atgriezties laikā, kad cilvēki jutās droši, par viņiem gādāja, bet arī ierobežoja. Gribējām reanimēt šo sajūtu. Tagad tas ir retro. Par to var pasmieties, bet tas bija tāds laiks, un ne jau viss bija slikts. Toreiz ideoloģija bija augstā līmenī, tagad ideoloģijas nav vispār. Ķer, grāb, ko vari, pasper kādu malā, ej pāri līķiem - tāda ir mūsdienu pasaule. Cilvēkiem tas nepatīk. Tas ir tukšums, ko nevar aizpildīt,» saka Jolanta Knope, zemnieku saimniecības «Rudeņi» saimniece, viena no salidojuma rīkotājām.Agrākā «Avangarda» galvenā agronome Gunta Kravale kolhoza gadus, kas bijusi viņas jaunība, atcerējās kā laiku, kad visi dzīvoja paēduši, apģērbušies, un arī turējusies nauda, par ko skolot bērnus. Deviņdesmito gadu vidū, kad paju sabiedrība likvidējusies, cilvēkiem, līdzīgi kā tagad, nav bijis darba, toties bijusi cerība. Daudzi atraduši citu darbu, dzīve sakārtojusies, kalti nākotnes plāni, taču pašreizējā situācija radot nopietnas bažas - ko darīt, kā dzīvot tālāk...Plašāku materiālu par aizvadīto salidojumu lasiet otrdienas, 3.februāra, «Zemgales Ziņu» lauku lapās.

Pievieno komentāru

Jelgavas novadā