Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Top lauksaimniecības riska fonds

Zemkopības ministrija (ZM) iecerējusi izveidot apdrošināšanas jeb risku vadības sistēmu nolūkā nodrošināt paredzamu ražošanas zaudējumu kompensēšanu. Tomēr topošā sistēma zemniekiem rada daudz neatbildētu jautājumu.

ZM uzskata, ka lauksaimniecības riska fonda izveide radīs efektīvu kompensāciju sistēmu - ja zemnieks piedalīsies ar iemaksu fondā, tad saņems atbalstu riska gadījumā. Taču lauksaimnieki uzsver, ka paredzamās kompensācijas nesegtu pat izmaksas, kas ieguldītas zemē līdz krīzes brīdim.Kā skaidro ministrijas pārstāve Elīna Olante, lauksaimniecības riska fonda izveide nodrošināšot skaidri definētu lauksaimnieku atbildību.«Tiks uzskatāmi noteikta risku vadības sistēmas institucionālā struktūra, kas paredz visu ieinteresēto pušu pienākumus. Rodoties ārkārtas situācijai, varēs nekavējoties pieņemt lēmumu un izmantot nepieciešamos finanšu resursus kompensāciju izmaksām,» vēsta E.Olante.Cēli mērķi Sistēmas ieviešana nozīmē stabilas vides izveidošanu nozares attīstībai. ZM mērķi paredz, ka palielināšoties strādājošo uzņēmumu konkurētspēja. Tāpat arī uzlabošoties sabiedrības attieksme pret lauksaimniecībā nodarbinātajiem.«Labi, ka ZM veido šādu sistēmu. Tas nozīmē, ka ejam vienotā solī ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm,» saka biedrības «Zemnieku saeima» biroja vadītāja Rita Sīle. Ka ministrija beidzot sākusi rīkoties, ieviešot apdrošināšanu, ir vienīgais faktors, par ko zemnieki izsakās pozitīvi. Vecajās ES dalībvalstīs šādas sistēmas sen jau strādā, tādēļ Latvijai tās izveide ir stingra prasība. No 2008.gada mūsu valstī apdrošināt varēšot platības, bet lopkopjiem kas līdzīgs gaidāms ne agrāk par 2009.gadu, prognozē «Zemnieku saeimas» pārstāve.Daudz nepilnībuLīdz šim lauksaimniekiem nav bijis iespēju platības vai lopus apdrošināt, un dažādu kataklizmu (kas līdz ar globālo sasilšanu vērojamas arvien biežāk) gadījumā vienīgais glābiņš izrādījusies valdība. Ieviešamā risku vadības sistēma, kā skaidro R.Sīle, paredz - ik gadu lauksaimnieks speciāli izveidotā fondā iemaksā noteiktu naudas summu, kas veidojas, ņemot vērā produkcijas cenas iepriekšējos trīs gados. Zemnieki aprēķinājuši, ka tie vidēji varētu būt 6,4 lati par katru apsaimniekoto hektāru, lai gan sākotnēji lauksaimnieki pauda, ka tai nevajadzētu būt augstākai par pāris latiem. Savukārt atlīdzība, ko iespējams sagaidīt krīzes gadījumā, maksimāli sasniegtu 30 latu par hektāru. Domāts, ka valsts veidotu pusi no prēmiju summas, kas nozīmē, ka apdrošināšanai tiek uzkrāti gandrīz 13 latu par katru hektāru.«Taču te sākas jautājumi,» teic R.Sīle. Atlīdzība pienākšoties tikai tad, ja bojā gājuši vismaz 30 procenti konkrētu kultūraugu veselā reģionā. Tas nozīmē - kaut krusa būs nositusi visu kāda zemnieka lauku, pie atbalsta naudas netikt, ja, piemēram, Zemgalē šī parādība nav nopostījusi vismaz trešo daļu platību. «Starpība starp iemaksu fondā un iespējamo atlīdzību nav liela,» norāda R.Sīle. Viņa ir pārliecināta, ka tā nesegs pat nelielu daļu no ieguldījumiem, kas ielikti laukā ar minerālmēsliem, sēklu, darbaspēku, tehniku.Kuri riskēs?Pusnaturālās saimniecības nav gatavas dalībai šajā sistēmā, jo tām šķiet, ka plānotās iemaksas fondā ir pārāk lielas salīdzinājumā ar naudu, ko no viena hektāra var atgūt. Savukārt liela apjoma ražotāji domā, ka izdevīgāk pašiem veidot uzkrājumus, jo krīzes gadījumā ar 30 latu atbalstu tik vai tā neko glābt vairs nevar.«Šoruden par rapša tonnu iespējams iegūt 180 latu. Kas, salīdzinājumā ar to, ir plānotā apdrošināšanas izmaksa par hektāru?» retoriski vaicā R.Sīle.ZM, uzklausot lauksaimnieku iebildes, atbildējusi, ka pirmajā gadā varēšot īstenot sistēmas uzlabojumus. Taču neatbildēts palicis jautājums, kuri būs tie zemnieki, kas riskēs ar dalību šajā sistēmā jau pirmajā tās darbības gadā.

Pievieno komentāru

Jelgavas novadā