Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Uzsākta papildmēslošana ar slāpekli

Tiklīdz tehnika var uzbraukt uz lauka, ziemājiem jāsāk dot papildmēslojums. Minerālmēsli kļūst arvien dārgāki, tāpēc rodas jautājums - vai nevarētu šogad samazināt slāpekļa papildmēslojuma daudzumu uz augsnē esošā augiem izmantojamā jeb minerālā slāpekļa rēķina?

Atbildi uz šo jautājumu sniedz augsnes minerālā slāpekļa monitoringa dati, kas iegūti tikko martā veiktajos pētījumos. Kā «Ziņām» vēsta Agroķīmisko pētījumu centra vadītāja Regīna Timbare, saskaņā ar rīcības programmu īpaši jutīgām teritorijām šo monitoringu kopš 2005.gada veic Agroķīmisko pētījumu centra speciālisti sadarbībā ar zemnieku saimniecībām Jelgavas, Bauskas, Dobeles un Rīgas rajonā.«Izvēlētas 48 pastāvīgas pētījumu vietas, kur katru gadu agri pavasarī un vēlu rudenī pirms ziemas sākšanās nosakām nitrātu un amonija slāpekļa saturu 0 - 30, 30 - 60 un 60 - 90 centimetru augsnes slānī,» skaidro R.Timbare.Par katru pētījumu vietu tiek uzkrāti arī dati par audzējamo kultūraugu, tā ražību, iestrādāto mēslojumu, priekšaugu, kā arī informācija par laika apstākļiem. Šie dati vajadzīgi, lai saprastu, kāpēc vienā gadījumā ir lielāks minerālā slāpekļa daudzums augsnē, bet citā - mazāks.Augsnes analīžu datiAtsākoties veģetācijai, ziemāju sakņu sistēma vēl ir vāja, un tādēļ attīstības sākumā augi var izmantot slāpekli no virsējā (0 - 30 centimetru) augsnes slāņa. Laukaugi uzņem nitrātu formā esošo slāpekli, bet amonija slāpekli - pēc tā nitrificēšanās. Augsnes analīžu dati rāda, ka šogad virsējā augsnes slānī ir mazāk nitrātu slāpekļa nekā pagājušajā gadā: 80 procentos pētījumu vietu ir līdz 10 kilogramiem slāpekļa katrā hektārā, tajā skaitā 45 procentos vietu - tikai līdz pieciem kilogramiem. Pagājušā gada pavasarī pētījumu vietu ar tik zemu nitrātu slāpekļa saturu bija uz pusi mazāk.Māllēpes zied - jāmēslo! Tas nozīmē, ka pirmais slāpekļa papildmēslojums ziemājiem jādod pēc iespējas drīzāk un vairāk nekā iepriekšējā gadā.Zemnieki zina - pirmā slāpekļa virsmēslojuma deva ziemājiem jādod, kad augiem sāk veidoties jaunās saknītes baltā krāsā un augsnes temperatūra sasniegusi piecus sešus grādus, par ko liecina māllēpju ziedēšana. Kā nedēļas nogalē novēroja «Ziņas», pašlaik māllēpes sākušas plaukt pilnā sparā. Tomēr intensīvi augsnes slāpekli augi sāk uzņemt tikai tad, kad augsnes temperatūra ir tuvu desmit grādiem.Vēl par šo tēmu - otrdienas, 1.aprīļa, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Jelgavas novadā