Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

«Vecaucē» no mēsliem un skābbarības ražo elektroenerģiju

Mācību un pētījumu saimniecībā «Vecauce» testa režīmā jau strādā, un pavasarī varētu tikt pieņemta ekspluatācijā Latvijā pirmā iekārta, kur no kūtsmēsliem iegūtās biogāzes koģenerācijas stacijā ražo «zaļo» elektroenerģiju.

Šim piemēram nodomājuši sekot arī vairāki mūsu puses zemnieki, savukārt eksperti «Ziņām» skaidro - šis bizness nemaz nav tik vienkāršs. Ideja no šķidrmēsliem ražot biogāzi, no kuras savukārt degšanas laikā var iegūt elektroenerģiju, ir iepriekšējā «Vecauces» direktora Aivja Aizsilnieka projekts. Pašreizējā mācību un pētījumu saimniecības direktore Iveta Grudovska to vērtē atzinīgi, jo lietderīgi tiek izmantots laiks, kad mēslus tik vai tā nedrīkst izkliedēt. «Vecaucē» patlaban ir ap 300 slaucamu govju, izbūvēta mēslu krātuve ar 4000 kubikmetru ietilpību un 2000 kubikmetru reaktors biogāzes ražošanai. Ideja diezgan vienkārša - kamēr zemniekam ir tikai mēsli, no tiem viņš var ražot pavisam nedaudz elektrības un siltuma savām vajadzībām, tādēļ šāds bizness ir ļoti mazs. Šis jautājums ir pakārtots tam, kādas ir izejvielas biogāzes ražošanai. To var ražot tikai un vienīgi no šķidrmēsliem, kas kā substrāts ir pamatu pamats. Un tad tiem pievieno, ko nu kurš var, - dažāda veida skābbarību (kukurūzas vai zālāja), placinātus graudus vai šķaidītus kartupeļus. Tas nepieciešams, lai rūgšanas procesos iegūtu vairāk gāzes. Piemēram, ja izmanto tikai šķidrmēslus, no šādas masas kubikmetra var iegūt 23 - 27 kubikmetrus gāzes, vidēji šī attiecība ir 1 pret 25.Savukārt no kubikmetra kukurūzas skābbarības dabūjami līdz pat 250 kubikmetri gāzes, tātad - desmitreiz vairāk. Tādējādi, ja izmanto tikai šķidrmēslus, iegūstamās gāzes apjoms ir nosacīti mazs, un, to sadedzinot, sanāk arī maz elektroenerģijas.Un tad rodas jautājumi - pirmkārt, vai var atpelnīt ieguldījumus un kam šo enerģiju domāts izmantot. Ja tikai savām vajadzībām, tad (jādomā, ka tāda iespēja būs) slēdz ar «Latvenergo» līgumu un nevis zaļo enerģiju par paaugstinātu tarifu pārdod šim uzņēmumam, bet gan iepludina tā tīklos, izmantojot savām vajadzībām. Varētu teikt - apmainās enerģijām. Lai elektrības ražošanas bizness attaisnotos, viens no pamatnosacījumiem ir arī siltuma utilizācija jeb izmantošanas iespējas. Gāzes sadegšanas procesā rodas gan elektroenerģija, gan siltums. Saimniecībā to nelielā apjomā var izmantot tikai fermas palīgtelpu apsildei un ūdens karsēšanai. Kūti neapkurina, jo lopi spēj atbilstošu temperatūru uzturēt paši. Varētu ar apkuri nodrošināt kādu tuvu ciematiņu. Būtisks aspekts, kādēļ no šķidrmēsliem ražot biogāzi un elektrību, ir videi nodarītais kaitējums. Turklāt Zemgale atrodas tā sauktajā vides jutīgajā teritorijā, tādēļ šeit ir paaugstinātas prasības, kas jāņem vērā, izkliedējot mēslus. Noteikumi paredz, ka ikvienā saimniecībā, kur tiek radīti šķidrmēsli, jābūt slēgtai glabātuvei, kur tos var uzglabāt septiņus mēnešus. Tas nepieciešams, jo pusgadu šķidros mēslus nedrīkst izkliedēt ziemas periodā, lai nepieļautu mēslojuma nokļūšanu upēs, gruntsūdeņos un citur apkārtējā vidē. Taču tādas krātuves izbūve maksā milzīgu naudu. Piemēram, «Vecaucē» glabātuve ar 4000 kubikmetru ietilpību izmaksāja ap 100 000 latu. Tas ir milzīgs ieguldījums, kas vispirms jāīsteno, bet pēc tam daļu var saņemt ar «standartu sasniegšanas» atbalstu. Kā atpelnīt pārējās izmaksas, zinot situāciju piena lopkopībā gan pirms gada, gan pašlaik? Tādēļ par loģisku I.Grudovska sauc ideju izmantot minētos sešus septiņus mēnešus, kad mēsli tikai krājas, lai no tiem kaut ko iegūtu...Vairāk par biogāzes ražošanu «Vecaucē» lasiet otrdienas, 6.janvāra, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Jelgavas novadā