Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

«Zelta rapša» komisija sāk ar Vintera lauku

«Šeit ir ideāli,» tā, stāstot par netipiskā pavasara ietekmi uz rapšu laukiem, Jāņa Vintera zemnieku saimniecības «Līgo» rapšus vērtē kooperatīva «Latraps» agronoms Ģirts Ozols.

Aprīlī un maijā bija sauss laiks, nezāles sāka dīgt vēlāk, tādēļ pavasarī lietotie herbicīdi, ja tādus maz izmantoja, vairs nav devuši efektu. Ekonomikas panīkums zemniekiem licis ne vien taupīt uz augu aizsardzības līdzekļiem, bet arī minerālmēslu devas, tādēļ pagaidām eksperti atturīgi vērtē iespējamās rapšu ražas šosezon.Šogad konkursā «Zelta rapsis» startēja 32 zemnieki no visas Latvijas, lielākā daļa to saimnieko Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajona laukos. Daži tomēr nolēmuši atteikties, jo vasaras sākumā rapši šķituši ne tik pievilcīgi, kā citās sezonās.«Sen vairs neviens nemēģina, lai lauks būtu simtprocentīgi tīrs no nezālēm,» saka Ģ.Ozols, piebilstot, ka herbicīdus zemnieki parasti smidzina reizi gadā sezonas sākumā. Konkursam katrs saimnieks var pieteikt vienu lauku, kura platība pārsniedz piecus hektārus. Taupot līdzekļus, arī J.Vinters pagājušajā rudenī ierasto 300 kilogramu vietā katru hektāru mēslojis ar 200 kilogramiem minerālmēslu.«Pašlaik samazināto slāpekļa, fosfora un kālija devu ietekmi uz gaidāmo ražu nevar redzēt, bet šādos laukos, kur katru gadu kārtīgi mēslots, viena gada samazinājums par sliktu nenāks,» domā agronoms un konsultants Ģ.Ozols. Lielie zemnieki arī veic augsnes analīzes un rūpīgi rēķina, kādu minerālmēslu apjomu lietot.Plašāku materiālu lasiet otrdienas, 7.jūlija, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Jelgavas novadā