Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zemnieki pagaidām neprotestēs 2

Situācija lauksaimniecībā pašlaik ir ļoti bēdīga - saimniecības tiek likvidētas, piena cena nokritusies, zemniekiem trūkst finanšu kredītprocentu maksāšanai.

Nākamajā gadā līdz ar nacionālā atbalsta būtisko samazinājumu nevalstiskās organizācijas laukos prognozē masveida panīkumu, bet nozares ministrija līdz šim nav ņēmusi vērā aicinājumu administratīvos izdevumus samazināt tādā pašā mērā kā subsīdijas, līdz ar to mazinot birokrātiju un lauksaimnieku izdevumus.Līdz piektdienas darba laika beigām Zemkopības ministrijas (ZM) ierēdņi lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām varēja parādīt ļoti vāji sagatavotu dokumentu, kurā, ņemot vērā pēdējo budžeta samazinājumu, pa jomām salīdzināts nākamā gada finansējums atbalsta maksājumiem zemniekiem un ministrijas un tās instanču uzturēšanai.«Redzams, ka savs krekls ministrijai bijis tuvāks,» secina biedrības «Zemnieku saeima» direktore Rita Sīle.Pašlaik pieejamā informācija liecina, ka ZM piedāvājusi nacionālās subsīdijas samazināt no 32 miljoniem latu šogad līdz 17,9 miljoniem 2009.gadā jeb par 45 procentiem. Savukārt ministrijas izdevumi nākamgad ir daudz mazāki. R.Sīle uzsver, ka krīzes laiks ir piemērotākais, lai ministrija veiktu apjomīgu auditu savās struktūrās, izvērtējot birokrātisko slogu. «Lauksaimnieki jau ilgi sūdzas par birokrātiju. Lauksaimniecības sektorā joprojām ir piecpadsmit institūcijas, kas zemniekiem prasa dažāda veida dokumentus. Piemēram, joprojām darbojas trīs lopkopību administrējošās institūcijas - Pārtikas un veterinārais dienests, Lauksaimniecības datu centrs un Ciltsdarba valsts inspekcija, kurās kopā strādā vairāk nekā 1300 darbinieku, un to kopējais budžets sasniedz 23 miljonus latu. Daļa šo institūciju funkciju ir kopējas, bet, piemēram, piena kvotu žurnālu pārbauda visas trīs,» vērtē R.Sīle.«Zemnieku saeimas» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš skaidro, ka zemniekiem ir bažas - ņemot nost līdzekļus no nacionālajām subsīdijām, Zemkopības ministrija izvēlējusies iet vienkāršāko ceļu. Lauksaimnieki tiek divreiz nolikti zem sitiena - ekonomiskās krīzes apstākļos noņemts ražošanas atbalsts, taču birokrātija mazināta nedaudz. J.Lazdiņa vietnieks Uldis Krievārs akcentē, ka Starptautiskais Valūtas fonds norādījis - Latvijā nepieciešams atbalstīt ražošanu. Ja lauksaimniekiem samazina ražošanas atbalstu tādā apjomā, rīcība ir tieši pretēja fonda ieteikumiem. Plānots, ka sarunas ar ministriju turpināsies arī nākamajā nedēļā. Pagaidām lauksaimnieki nedomā par protesta akcijām, kaut par tādu ierēdņu ietekmes iespēju jau tiek spriests. Zemnieki pauduši nostāju, ka noteikti nav samazināms atbalsts daļējai kredītu procentu dzēšanai, kā arī par ciltsdarbu piena lopkopībā, kur pašlaik krīze izpaužas vissmagāk. Salīdzinājumam jāmin, ka «piena karu» akcijas laikā maijā lauksaimnieki protestēja, jo piena iepirkuma cena bija nokritusies līdz 19 santīmiem litrā, bet tagad par slaukumu kombināti maksā vien 14 santīmu. Lopkopji jau masveidā sākuši likvidēt saimniecības, vēl smagāk klājas Latgalē, jo «Preiļu siers», piemēram, paziņojis, ka pienu gatavs pieņemt, bet maksāt par to ne. Nav arī zināms, vai uzņēmums nebankrotēs un zemniekiem maz samaksās. «Piena cenas jau ilgāku laiku ir kritiski zemas. Saimniecības strādā nulles līmenī vai zem pašizmaksas. Augkopībā cenas kritušās pat par 50 procentiem. Lauksaimnieku kooperācija pašlaik ir vienīgais veids, kā stabilizēt situāciju gan piena ražošanā, gan graudkopībā. Tādēļ atbalsts kooperatīviem nacionālajās subsīdijās noteikti jāsaglabā,» pauž Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas priekšsēdētājs Indulis Jansons.Kamēr «Zemnieku saeima» vēl strādā, lai ministrijas ierēdņi pieņemtu saprātīgus lēmumus saistībā ar finansējuma samazinājumu, biedrības rīcību par nekorektu piektdienas vakarā nosauca cita nevalstiskā organizācija - Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. Vairāk par šo tēmu lasiet sestdienas, 13.decembra, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Pensionārs

Rajona un pilsētas Domē ir vairāk darbinieku kā Padomju laikā,policijai vēl nākusi klāt Pašvaldību policija u.t.t.

pirms 11 gadiem, 2008.12.19 00:24

pensionārs

Latvijai ir tikai meži un lauksaimniecība.Kāpēc Valdība nedomā par to ekonomisku izmantošanu?!Cik darbinieku sēž budžeta iestādēs un cik ražošanā?!...

pirms 11 gadiem, 2008.12.19 00:19

Jelgavas novadā