Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zemnieki var pieteikties kompensācijām 1

Zemnieku iespējas saņemt kompensāciju par postījumiem, ko laukos nodarījuši savvaļas dzīvnieki, dabas resursa nodokļa apjoms par saimniekošanas dēļ radīto vides piesārņojumu, kā arī jaunumi lauksaimniecības atbalsta pasākumos bija galvenās tēmas, par ko seminārā Zaļeniekos interesei izrādīja vairāk nekā 30 zemnieki.

Biedrība «Zemnieku saeima», sākot informatīvo dienu ciklu lauksaimniekiem par likumdošanas prasībām saistībā ar savvaļas dzīvniekiem, to postījumu novēršanu un kompensēšanas kārtību, kā arī piesārņojuma kategorijām, tā apmēra noteikšanu un dabas resursa nodokļa nomaksu, otrdien viesojās Zaļenieku arodvidusskolā.Kā «Ziņām» atklāja biedrības lauksaimniecības eksperts Ingmārs Sniedze, daļa no sanākušajiem zemniekiem bija neziņā, ka arī salīdzinoši mazām saimniecībām valstij jāmaksā dabas resursu nodoklis, jo tās pēc videi nodarītā kaitējuma ietilpst C kategorijā. Zemgales lopkopjiem, kam ir piecas un vairāk dzīvnieku vienības (tam atbilst, piemēram, vismaz septiņas slaucamas govis), ik gadu par vides piesārņošanu jāmaksā 50 latu nodoklis. Ja saimniecība mazāka, pēc noteiktu aprēķinu veikšanas arī šis maksājums var būt mazāks. Bet, ja nodokli nesamaksā, var iedzīvoties sodos.To, ka seminārs bijis noderīgs, atzīst arī Zaļenieku puses lopkopis Juris Cīrulis. Pēc vairāku gadu desmitu saimniekošanas šoruden viņš sastapies ar savvaļas dzīvnieku postījumiem - kukurūzas laukam «pāri gājušas» pārdesmit meža cūku.«Ne jau viena vai divas, bet veselas ģimenes, gluži kā mafijas grupas!» teic zemnieks, piebilstot, ka cūkas ne tikai bez saudzības izbradā laukus un noēd ražu, bet veido pat veselas tā saucamās guļamistabas jeb nakšņošanas vietas. Tur no kukurūzas nekas pāri nepaliek. Seminārā J.Cīrulis uzzināja, ka, pirmkārt, par tādiem postījumiem var pieteikties zaudējumu kompensēšanai. Taču jaunums bija arī tas, ka zemnieks var veidot mednieku kolektīvu vai aicināt ciemos jēģerus, kas viņa laukus no nevēlamajām viešņām pasargātu. «Kukurūza jāaudzē, sadzīvot ar cūkām neizdosies,» vērtē lopkopis, gan piebilstot - pie tā, ka savvaļas dzīvniekiem jānāk uz lauka, daļēji vainojams arī straujais meža platību samazinājums.«Zemnieku saeima» pēdējo gadu laikā organizējusi jau vairākus lauksaimniekiem noderīgus seminārus. Apmācību kursi rīkoti traktoristiem, kombainieriem, par smidzināšanas tehniku, slaukšanas iekārtu izmantošanu un citiem jautājumiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

janis

uzmanaties jelgavnieki no šī Jura Cīruļa,itsevišķi celtnieki! Šis Juris atsakās maksāt par padarīto darbu un nomelno cilvēkus,darbs nēsot pareizi izdarīts un naudu nemaksāšot! Vienvārdsakot slidens tipiņš kurš jūs piečakarēs!

pirms 11 gadiem, 2008.11.19 17:54

Jelgavas novadā