Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ziemāji pārziemo labi

«Sniega nav, bet nav arī lielu lāmu, tāpēc var teikt, ka situācija ziemāju laukos patlaban ir apmierinoša,» vērtē Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācību un pētījumu saimniecības «Pēterlauki» direktore Dzintra Kreita.

Kā skaidro speciāliste, kuras pārziņā Platones pagastā ir gan ziemas kviešu un rapšu, gan miežu lauki, vislabāk jūtas tie graudaugi, kas sēti septembra otrajā pusē un trešajā dekādē. Tie līdz novembrim paspēja sacerot, bet pēc tam, pakāpeniski pazeminoties gaisa temperatūrai, «devās ziemas miegā».«Pagaidām izskatās, ka pārsteigumu nebūs,» augkopības eksperte uzsver, ka novērojumi Zemgalē arī liecina - ziemāji lielākoties sadīguši labi, pāraugušu nav, tādēļ siltajā laikā izsušanas problēmām nevajadzētu rasties. Skādi varot nodarīt vien ilgstošs kailsals, ja temperatūra nokristos zem mīnus 20 grādiem. Tomēr pagaidām sinoptiķi neko tādu mūsu pusē nesola.«Pēterlauku» direktore secina, ka jau vairākus gadus Latvijā vērojamas siltas ziemas, tādēļ lauksaimnieki ar tik nepastāvīgiem laikapstākļiem rēķinās, gan izvēloties sēklas materiālu (šķirnes), gan atbilstīgas tehnoloģijas. Nevar apgalvot, ka ziemājus apdraud tikai sals vai tikai nokrišņi - tie ir kompleksi iemesli, ja laukos pavasarī vērojama iznīcība, uzsver Dz.Kreita, akcentējot sēšanas laika, augsnes apstrādes, mēslošanas ietekmi un citus faktorus. Kā novembrī Zemgalē novērojuši augu aizsardzības eksperti, ziemas rapsis pirms ziemošanas sasniedzis sestās līdz desmitās lapas stadiju. Tumšplankumainība vietām inficējusi līdz pat piektdaļai platību, uz atsevišķiem augiem novērotas arī fomozās sakņu kakla puves un krustziežu miltrasas pazīmes. Krustziežu alotājmuša un rapša stublāju spradži rudenī bija bojājuši desmit procentus augu.Arī ziemas mieži novembrī jau bija sacerojuši, tīklplankumainība, brūnplankumainība vai labību miltrasa atrasta uz 15 procentiem miežu. Skādi nodarījušas arī sakņu puves, melnā stiebrmuša un sprakšķu kāpuri.Ziemas kviešiem cerošanas laikā bija izplatīta miltrasa, sakņu puve, pelēkplankumainība. Uz atsevišķiem augiem atrastas arī pirmās labību rūsu pustulas. Kur sēts agrāk, nelielus bojājumus nodarījusi melnā stiebrmuša, ziemāju muša un sprakšķu kāpuri.

Pievieno komentāru

Jelgavas novadā