Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Lielaucē notiks pulkveža Oskara Kalpaka bataljona pirmās nozīmīgās kaujas atceres pasākums “Godināsim savas tautas varoņus”

Lielaucē 13.janvārī pulksten 13 notiks atceres pasākums Oskara Kalpaka pirmajai nozīmīgajai kaujai.  Pasākums norisināsies Latvijas armijas un Neatkarības kara 100.gadadienas svinību gaitā, informē Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes štāba Civilmilitārās sadarbības nodaļas vecākā speciāliste Guna Štolcere.

 

Godinot šīs kaujas piemiņu, Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes 51.kājnieku bataljons pie Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas pieminekļa organizē jauno zemessargu svinīgā zvēresta došanas ceremoniju.  Zvērestu no zemessargu kandidātiem pieņems Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes 51.kājinieku bataljona komandieris majors Aivis Vācers.

 

Pēc svinīgajām Auces novada domes pārstāvju uzrunām un ziedu nolikšanas ceremonijas, Lielauces tautas namā notiks vēsturiskā lekcija par Oskara Kalpaka pirmo nozīmīgo kauju, kuru lasīs O.Kalpaka muzeja un piemiņas vietas "Airītes" vadītājs Roberts Sipenieks.

 

Latviešu atsevišķais bataljons, kas pazīstams arī kā Kalpaka bataljons (1919. gada 5. janvāris - 1919. gada 20. marts), bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā. 1919. gada 21. martā Latvijas Pagaidu valdība izdeva pavēli par Latviešu atsevišķā bataljona pārformēšanu par “Latvijas armijas dienvidu grupu” jeb Dienvidlatvijas brigādi.


1919. gada 15. janvāra naktī pulkveža Oskara Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju pie Lielauces, atsitot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu. Tā kā Landesvērs zaudēja kaujā Aucē, tika nolemts atkāpties un fronti noturēt pie dabiska šķēršļa – Ventas.

 

Pelēkā granītā veidotais piemineklis Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas piemiņai Lielaucē tika atklāts 1934. gadā, piemiņas zīme veidota pēc arhitekta P. Dreimaņa zīmētā meta. Pagājušā gadsimta 50. gados piemineklis tika iznīcināts, taču to atjaunoja 1991. gadā.

 

1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.

 

Latvijas armija tika izveidota 1919.gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

 

1919.gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6.jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.

 

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.

 

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā: https://www.mil.lv/lv/latvijas-armijai-100.


Foto: www.mil.lv

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas