Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

LLU – divi jauni ekonomikas doktori 1

Veiksmīgi aizstāvot promocijas darbus, ekonomikas doktoru saimei piepulcējušies divi jaunie zinātnieki – Agnese Krieviņa un Vladislavs Vesperis.

A.Krieviņa promocijas darbu izstrādājusi par tēmu «Pievienotās vērtības veidošanās problēmas un palielināšanas iespējas piensaimniecībā», informē augstskola.«Latvijā piensaimniecībā radītās pievienotās vērtības rādītājs uz vienu nodarbināto ievērojami atpaliek no Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā līmeņa, taču pievienotā vērtība ir pamats darbaspēka atalgojumam un ieguldījumiem tālākai attīstībai,» tēmas aktualitāti skaidro jaunā zinātniece.Viņa izpētījusi galvenās Latvijas piensaimniecības pievienotās vērtības veidošanās problēmas, un tās ir «salīdzinoši zema vidējā piena iepirkuma cena un zema piena produktu vienības vērtība, neizmantots piena pārstrādes potenciāls, lielais piena izejvielas eksports, kas nenonāk pārstrādē, ražošanā izmantoto resursu cenu pieaugums, liels barības un energoresursu patēriņš, zema lopu produktivitāte un pārmērīgs darbaspēka ieguldījums».Konstatēto problēmu risināšanai A.Krieviņa promocijas darbā izveidojusi koncepciju pievienotās vērtības palielināšanai, kas ietver pasākumus, kuri vērsti uz ražošanas apjomu palielināšanu, ražošanas organizācijas un tehnoloģisko risinājumu efektivizēšanu, produkcijas kvalitātes celšanu, kā arī piedāvājuma un pieprasījuma koncentrēšanu.V.Vesperis, izstrādājot promocijas darbu «Reģionālās attīstības novērtēšana», secinājis, ka Latvijas plānošanas reģionu attīstība ir nelīdzsvarota, un reģionālajām atšķirībām ir tendence pieaugt. Kā vienu no risinājumiem viņš iesaka Ministru Kabinetam pārskatīt konkurences principa pielietošanu ES strukturālo fondu finanšu piešķīruma sadalē starp plānošanas reģioniem, ieviešot finansējuma reģionālās kvotas, un veikt atbalsta pasākumus ekonomiski vājāko reģionu institucionālās un cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanai.«Tāpat visām ministrijām ES struktūrfondu atbalstu un citus atbalsta veidus vajadzētu prioritāri virzīt uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei reģionālā līmeņa attīstības centros, nodrošinot to un apkārtnes iedzīvotājiem tik ļoti nepieciešamās darba vietas,» norāda V.Vesperis.Latvijas reģionālajā attīstībā jaunais doktors noteicis arī daudzas citas problēmas, tām promocijas darbā piedāvājot vairākus iespējamos risinājumus.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

cirks

j;a LV ekonomisti nr 1 pasaulē. Nolaida kopā ar žīdiem visu valsti pa burbuli un nekad neatmaksājamiem parādiem.Profesori,doktori utt........ ,bet labums no šiem??????

pirms 5 gadiem, 2012.07.17 18:41

Vietējās ziņas