LLU profesors sabiedrības vadības pētnieks Voldemārs Bariss ir nobažījies par stagnāciju politiskajos procesos 2

– Jūs sekojat sabiedriskajiem procesiem, savulaik LLU vadījāt Sociālo zinātņu fakultāti, tādēļ gribētos lūgt jūsu vērtējumu par sabiedriski politiskajā dzīvē notiekošo. Vēl jo vairāk svarīgi tas ir gaidāmo pašvaldību vēlēšanu dēļ. Liekas satraucoši, ka kopš atmodas sabiedriskā pacēluma vēlētāju aktivitāte gājusi uz leju vien. Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā publicētās ziņas liecina, ka Jelgavā un Ozolnieku novadā 2013. gadā balsoja nedaudz virs 40 procentiem, Jelgavas novadā – tikai 35 procenti balsstiesīgo. Var salīdzināt – Stokholmā vēlēšanās piedalās virs 70 procentiem vēlētāju. Turklāt Zviedrijā pašvaldību un parlamenta vēlēšanas notiek vienlaicīgi.

Ja skatāmies uz vēlētāju aktivitāti citās demokrātiskās valstīs, tad 30–40 procentu vēl nav kritiskā robeža. Vēlēšanu ciklu – Saeimas vēlēšanas, pašvaldību vēlēšanas – gan vajadzētu līdzīgi zviedriem salāgot. Kad abas vēlēšanas arī Latvijā ir sakritušas, balsotāju aktivitāte bija augstāka. Otrkārt, tā ir resursu ekonomija, bet galvenais ieguvums – valstī mainītos politiskās dzīves cikls. Parasti kādu pusgadu pirms vēlēšanām politiķi saspringst, sola reformas. Tajā pašā laikā politiskajā dzīvē nekas liels nenotiek, jo visi baidās riskēt. Pusgadu pēc vēlēšanām, kamēr jaunā vara atkal iešūpojas, arī nekas sevišķs nenotiek. Latvijā politiskais cikls ar īsajiem periodiem starp Saeimas un pašvaldību, tad atkal Saeimas vēlēšanām ir saraustīts. Ja kāda valdība ir atvēzējusies izdarīt kaut ko lielu, tas jāveic ātri – pirms nav sākusies nākamā priekšvēlēšanu kampaņa. No 2000. līdz 2002. gadam strādāju valsts pārvaldē. Tolaik bija tāda Īpašo uzdevumu ministrija valsts reformu lietās, kas tieši atbildēja par 2009. gadā pabeigto pašvaldību teritoriālo reformu. Pats pieredzēju, kā tas ir, kad jau esam vienojušies ar pašvaldībām par vienu vai otru kardinālāku risinājumu, bet tad nāk vēlēšanas un – stop. Lietu risināšana uz gadu apstājas.


Foto: Raitis Puriņš. Visu interviju lasiet 16. februāra «Zemgales Ziņās»


Pievieno komentāru

Komentāri 2

Kārlis

Kādēļ lai nebūtu stagnācija, ja sabiedrība savā laikā, pati sevi ierobežojot varas kritikā, ir piedalījusies tādas varas radīšanā. Varas, kura sabiedrību uz aktivitātēm vārdiski aicina tikai svētku pasākumu un pieminekļu uzrunās. Reālajā dzīvē katra nopietna aktivitāte tiek vai nu ignorēta, vai sagaidīta ar aktīvistu personīgo lietu pārbaudi, apmelošanu, draudiem.
Tipisks piemērs - varas attieksme pret sabiedrības aktivitātēm centienos nepeiļaut viekala - noliktavas DEPO kastes novietošanai Lielupes krastā.

pirms 3 mēnešiem, 2017.02.17 23:04

Pajols

Citas demokrātiskas valstis...nu gan salīdzināja impi ar pirkstu!

pirms 3 mēnešiem, 2017.02.21 17:46

Vietējās ziņas