Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pētnieks: Daļu ekonomisko migrantu satrauc iekļaušanās Latvijas sabiedrībā pēc atgriešanās 8

Daļu ekonomisko migrantu, kas izbraukuši uz Lielbritāniju, satrauc iekļaušanās Latvijas sabiedrībā pēc atgriešanās, secinājis Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

 

Rudenī pētnieks intervējis Latvijas iedzīvotājus, kas emigrējuši uz Lielbritānijas vidieni, lai pētītu viņu adaptāciju un nākotnes plānus. Tieši Lielbritānija, nevis Īrija, kas sabiedrībā tiek piesaukta visbiežāk, ir Latvijas, Lietuvas un Polijas darba migrantu lielākā mītnes zeme, konferencē "Aizbraukt vai atgriezties Latvijā - Zemgalē", kas šodien norisinājās Jelgavā, klāstīja M. Kaprāns. Ievērojams skaits darba migrantu ir arī Vācijā, Norvēģijā, Īrijā un Zviedrijā.

 

LU zinātnieks atzina, ka sarunās ar emigrantiem iepazinis skarbo nabadzības seju, no kuras Latvijas iedzīvotāji bēguši uz Lielbritāniju. "Daudzi aizbrauca nabadzības dzīti, pat traumatizēti dažādu dzīves vētru uzplaiksnījumu rezultātā," stāstīja M.Kaprāns.

 

Pētnieks secinājis, ka ar gadiem mazinās emigrantu rūgtums pret pašu valsti, taču, tuvojoties vēlēšanām, vēlme nomainīt visu politisko eliti atkal parādās. Tāpat, salīdzinot situāciju ar vairākiem gadiem iepriekš, izpētīts, ka Latvijas emigranti arvien biežāk izmanto iespēju aizstāvēt savas kā darba ņēmēju tiesības tiesas ceļā.

 

M.Kaprāns uzsvēra, ka viņa pētījums nav saistīts ar reemigrāciju, taču daļā sarunu izkristalizējies, ka ir emigranti, kas baidās par savas ģimenes iekļaušanos Latvijas sabiedrībā pēc atgriešanās, ja ģimenē ienācis citas rases vai ticības pārstāvis. Īpaši šī problēma nomāc tos, kuru dzimtā vieta ir lauku reģioni.

 

Tāpat pētnieks novērojis, ka daļa aizbraucēju jau ir iesakņojusies savā dzīvesvietā un neplāno mainīt mītnes vietu pat Lielbritānijas iekšienē, jo esošais miteklis sniedz drošības sajūtu, kuras nav bijis Latvijā.

 

Jau ziņots, ka šodien konferencē Jelgavā paredzēta iepazīšanās ar 2018.gadā īstenoto reemigrācijas pilotprojektu un tā aktivitātēm Zemgalē, Diasporas likumu un piederību Latvijai, veiktajiem pētījumiem par Latvijas darba migrantu Lielbritānijā adaptāciju un nākotnes plāniem, kā arī ar pieredzes stāstiem par atgriešanos Latvijā. Savukārt pasākuma otrajā daļā norisināsies paneļdiskusija par darbaspēka emigrāciju un reemigrāciju Latvijā un Eiropā.

 

Foto: pixabay.com

Pievieno komentāru

Komentāri 8

Pētniekam

Vienotība solija,ka 2018 gadā Latvijā būs 480 eiro.Pēc tam Straujuma teica,ka viņa neko nav solījusi.-Kā var nesolīt-slavenais sauklis.Nākošajā gadā pat par centu nepaaugstinās.

pirms gada, 2018.12.11 16:36

Cūkkāja

Mani uztrauc izdzīvošanas iespējas...kas nu kuru uztrauc!!!

pirms gada, 2018.12.11 16:51

Priekulis

Mani satrauc Jelgavā salīduši migranti no laukiem.

pirms gada, 2018.12.11 16:57

Glups ierēdnis

komentaaru sadlajaa kautkaads bomžu salidojums, par un ap minimaalo algu

pirms gada, 2018.12.13 15:32

Vietējās ziņas