Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Piektdien «Zemgales Ziņās»: Algas daļas izmaksa streikotājus neattur; iedzīvotāji brīnās, kāpēc Platonei ES naudas ticis vismazāk; ar 35 gadus vecu «zapiņu»

Kaut arī pēc streika pieteikuma Jelgavas gumijas un metāla ceļa zīmju ražošanas rūpnīcā «Nordic Metalplast» trešdien darbinieki saņēma aizkavēto algu par martu un 40 procentu no aprīļa algas, vismaz daļa no viņiem arvien domā piedalīties protesta akcijā, kas plānota pirmdien, 4. jūnijā.

Ar itāļu kapitālu izveidotajā rūpnīcā «Nordic Metalplast» gaisotne ceturtdien bija mierīga. Pie darbgaldiem rosījās strādnieki. Uzstādīšanai tika gatavotas jaunas iekārtas. Cehā sastaptais brigadieris Vjačeslavs Palijs atzina, ka darbs rūpnīcā viņu apmierinot. Tomēr trūkumi esot, galvenais – neregulāra algas izmaksa –, tādēļ viņš nolēmis pirmdien streikot. Līdzīgs viedoklis bija vairākiem viņa kolēģiem. Darbinieku un uzņēmuma vadības viedokļus lasiet piektdienas laikrakstā. Iedzīvotāji brīnās, kāpēc Platonei ES naudas ticis vismazākTurpinot Jelgavas novada Domes vadības rīkotās ikmēneša tikšanās ar pagastu iedzīvotājiem, trešdienas vakarā Lielvircavas kultūras namā sanāca ap trīsdesmit platonieku, kuri jautāja pašvaldības pārstāvjiem par izbrauktiem un putekļainiem ceļiem, grāvjiem, iedzērušu kaimiņu trokšņošanu, mēslu smakām, iniciatīvas trūkumu ES līdzfinansējuma piesaistīšanā un citām aktualitātēm. Dažkārt, pārkāpjot uzvedības normas, «visu pa plauktiem» centās salikt firmas «Lielvircava Agro» īpašnieks Uldis Antipins, kuram bieži vien zālē juta atbalstu. Par ko runāja sapulcē un ko platoniekiem solīja varas pārstāvji, «Zemgales Ziņas» raksta piektdien.Vietējie dārzeņu audzētāji nav pasargāti no importa «brāļiem», ko vietējā tirgū pārdod kā Latvijā audzētusZinaīdas un Ivana Prudņikoviču piemājas dārzā zāliena un augļu koku vietā slejas deviņas lielas siltumnīcas. Jelgavnieki savā mini dārzniecībā darbojas jau daudzus gadus. Sākumā viņi audzējuši tulpes un rozes, bet pirms desmit gadiem saimnieks uzcēlis jaunas plēves mājas un tajās puķu vietu aizņēmuši dārzeņi. Gurķi šogad padevušies izskatīgi un īpaši garšīgi, atzīst Prudņikoviči. Viņi savu izaudzēto produkciju realizē Jelgavas tirgū un spiesti piekāpties ne vienmēr godīgajai konkurencei. Par Prudņikoviču ģimenes saimniekošanu – «Zemgales Ziņās» piektdien.«Zemgales Ziņas» «aklajā» testā secina: gardākie gurķi aug Jelgavā, tomēr ievestajiem arī nav ne vainas Jelgavas tirgū tika iegādāti gurķi no trim dažādiem pārdevējiem. «Ziņas» pārliecinājās un var droši apgalvot, ka tirgotājiem no Ānes un Jelgavas patiešām ir savas siltumnīcas, kurās tiek audzēti gurķi. Arī trešā pārdevēja stāstīja, ka dārzenīši esot Latvijā auguši, lai gan vietējie ražotāji, kas tirgojas turpat kaimiņos, stāsta – viņa preci iepērk vairumtirdzniecības bāzēs un Jelgavā realizē kā vietējo. Tāpēc līdzās Ānes un Jelgavas izcelsmes dārzeņiem šie gurķi apzīmēti kā «nezināmas izcelsmes». Izklaides braucieniem jelgavnieks Ojārs Midris izmanto gandrīz 35 gadus vecu «zapiņu» «Tā kā vakar nedaudz pavizinājāmies, šorīt vajadzēja šo to pielabot,» intervijas rītā smejas Ojārs, kuru uzrunāju pēc ZAZ automašīnu sezonas atklāšanas brauciena, kas vedis caur Jelgavu. Sevi par jelgavnieku Ojārs, kurš ikdienā ir vīrs, tēvs un bārmenis «Jelgavas kreklos», sevi sauc apmēram sešpadsmit gadu. Uz Jelgavu viņš atbraucis no Bauskas, jo mūsu pilsētā varēja apgūt konditora profesiju. Plašāk par Ojāra aizraušanos – portretaprakstā piektdien.Vecāki nereti kontrolē, manipulē un izmanto savus pieaugušos bērnus, jo nespēj viņus atlaist savā dzīvē  «Tas taču ir kāds joks!» domāju, izsaucās daudzi, kas internetā bija noskatījušies sižetu par māti un viņas pieaugušo dēlu. Lai gan puisim jau ap 30, viņam uzvilkts milzīgs «rāpulītis», vīrietis sēž redeļu gultiņā, spēlējas ar klucīšiem un, pieglaudies pie mammītes krūts, ēd no pudelītes. Lielākai daļai sabiedrības tas, protams, šķiet kliedzoši nedabiski. Taču šāda neveselīga un ļoti cieša saikne, iespējams, vien mazākās devās, novērojama ļoti daudzās vecāku un viņu pieaugušo bērnu attiecībās. Kur tā rodas un kādu postu spēj izraisīt, «Zemgales Ziņām» stāsta psiholoģe Inese Kapustjanska.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas