Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Plāno vēlēšanas apvienotajās pašvaldībās, bet tagadējās briest pretestība 3

Pildot Saeimas un valdības uzdevumu īstenot administratīvi teritoriālo reformu (ATR), Jura Pūces vadītā Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. Saskaņā ar ministrijas piedāvājumu deputātu skaits Latvijas pašvaldībās varētu samazināties no 1614 (tie ir ievēlēti tagad pastāvošajās 119 pašvaldībās) līdz 705 (36 plānotajās, daudzviet apvienotajās pašvaldībās). Tādējādi deputātu skaits samazinātos par 56 procentiem. Jelgavā, Jelgavas novadā un Ozolnieku novadā, kur kopā ir 47 deputāti, apvienojot šīs trīs pašvaldības, paliktu 23 deputāti.
VARAM skaidro, ka grozījumi vēlēšanu likumā nepieciešami arī, lai nodrošinātu konkurētspēju ievēlējamo deputātu kopumam un radītu iespējas nodalīt lēmējvaru no izpildvaras.
VARAM izstrādātie grozījumi paredz, ka tajās pašvaldībās, kur pēc reformas būs līdz 30 000 iedzīvotāju, strādās 15 deputātu, bet pašvaldībās ar 30 001–60 000 iedzīvotāju – 19. Pēc VARAM aprēķiniem, deputātu skaitam samazinoties par 56 procentiem, gadā tiktu ietaupīti 1,05 miljoni eiro.
Plānots, ka tagadējās pašvaldību domes darbu turpinās līdz 2021. gada jūnija pašvaldību vēlēšanām. VARAM atgādina: lai 2021. gada pašvaldību vēlēšanas notiktu jauno novadu robežās, pašreizējo pašvaldību domēm līdz 2020. gada 1. decembrim jāsasauc visu apvienojamo pašvaldību deputātu kopsapulce un kopā jāievēl apvienotās pašvaldības vēlēšanu komisija. Ja deputātu kopsapulce līdz 2020. gada 1. decembrim tādu neizveido, to iecels Centrālā vēlēšanu komisija. 
Saistībā ar VARAM aktivitātēm ATR virzienā “Ziņas” lūdza vairākus Jelgavas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada deputātus paust savu viedokli.  

 

Jo mazāk deputātu, jo mazāk demokrātijas


Andris Rāviņš, Jelgavas domes priekšsēdētājs 


Valdības darbība spilgti izceļas ar nihilismu pret valsts iedzīvotājiem. Tiek pieņemti no tiesiskuma puses apšaubāmi un nepamatoti lēmumi, bez pierādījumiem nelikumīgās darbībās vainotas un no darba atstādinātas amatpersonas, neatgriezeniski grauta valsts, tās institūciju un iestāžu reputācija. Lielbritānijas analītiķu ikgadējais pasaules valstu demokrātijas indeksa pētījums liecina – Latvija ir to valstu saraksta vidū, kurās demokrātija saucama par problemātisku jeb kļūdainu. Latvijas problēma ir mazattīstīta politiskā kultūra, zems iedzīvotāju līdzdalības līmenis politikā un pārvaldībā. Publiski tiek runāts par centieniem attīstīt demokrātiju, taču darbi, piemēram, lēmums par deputātu skaita samazināšanu, liecina par pretējiem procesiem. Proti, tiek mazināta dažādu Latvijas teritoriju iedzīvotāju iespēja piedalīties pašpārvaldē, samazināta iespēja iedzīvotājiem paust savu nostāju vienā vai otrā jautājumā, jo ikviens deputāts ir noteiktas iedzīvotāju daļas ievēlēts, tātad – viedokļa nesējs.


Visu rakstu lasiet 10.oktobra “Zemgales Ziņās”


Foto: no arhīva


Pievieno komentāru

Komentāri 3

Pilnīgi piekrītu

Jo vairāk lauķu, jo vairāk demokrātijas.

pirms 5 dienām, 2019.10.11 15:47

Hermanis

Par daudz jau ir to deputātu,kam jātērē nodokļu maksātāju nauda viņu uzturēšanai.Lai tik samazina,jo tāpat nav jēgas,ka viņi tur sēž un neko prātīgu nedara...atliks vairāk līdzekļu ceļu uzturēšanai vai skolotāju algām!

pirms 4 dienām, 2019.10.11 20:53

Mantrausis

Jelgavas mērs runā teorētiski, praksē ir citādi. Pieļauju, ka 30 gados būs maz Saeimas un vietējo pašvaldību lēmumu, kas atbilstu vietējo vēlētāju interesēm. Mums ir demokrātija kā vārds, ne kā sistēma, process vai darbs.

pirms 4 dienām, 2019.10.12 07:47

Vietējās ziņas