Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rosina grozījumus, lai samazinātu veselo klaiņojošo dzīvnieku eitanāziju skaitu

Saeimā iesniegti likuma grozījumi, lai palielinātu iespēju veselus, dzīvotspējīgus klaiņojošus dzīvniekus piedāvāt iedzīvotājiem adopcijai, tādējādi pēc iespējas samazinot šo dzīvnieku eitanāziju skaitu.

Paredzēts dubultot laiku saimnieka atrašanai klaiņojošiem dzīvniekiem pirms būtu atļauts veikt klaiņojošu dzīvnieku eitanāziju. Pašlaik likumā ir noteikts, ka klaiņojoša dzīvnieka eitanāziju atļauts veikt, ja 14 dienu laikā nav atrasts tā iepriekšējais īpašnieks vai jauns turētājs. Tagad šo termiņu rosināts pagarināt uz 30 dienām.

Deputāti Marija Golubeva (AP), Regīna Ločmele-Luņova (S), Inese Lībiņa-Egnere (JV), Raimonds Bergmanis (ZZS), Evita Zālīte-Grosa (JKP), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP) un Anita Muižniece (JKP) kopumā iesnieguši plašus grozījumus dzīvnieku tiesību aizsardzības un labturības veicināšanai.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka grozījumiem būs ietekme uz pašvaldību budžetu, jo tas paredz palielināt dzīvnieku minimālo uzturēšanas laiku patversmē no 14 līdz 30 dienām, kuru būs nepieciešams segt no patversmes uzturošās institūcijas budžeta.

Deputāti norāda, ka, lai gan likumā ir noteikti principi, pēc kuriem cilvēkiem jāizturas pret dzīvniekiem, joprojām nav apzināti valstī esošie dzīvnieki, pastāv nelegālās dzīvnieku audzētavas, kā arī aizvien ir novērojama vardarbība pret dzīvniekiem, pret kuru gan ir palielinājusies sabiedrības neiecietība.

Likumā tiek rosināts noteikt, ka personām, kas pret dzīvniekiem izturas cietsirdīgi, konfiscē dzīvniekus. Tāpat paredzēts noteikt, ka likuma prasību ievērošanu mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzībai un labturībai kontrolēs pašvaldības policija un kriminālpārkāpumus saistībā ar dzīvniekiem kontrolēs Valsts policija. Politiķi norāda, ka, ieviešot šīs normas, dažādas problēmas varēs risināt ātrāk, tādējādi nodrošinot humānāku attieksmi pret dzīvniekiem. 

Likumprojekts paredz stiprināt arī sabiedrisko kontroli dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā, izstrādājot valdības noteikumus par dzīvnieku aizsardzības sabiedrisko inspektoru darbības regulējumu.

Parlamentārieši skaidro, ka esošais regulējums nenodala lolojumdzīvniekus no dzīvniekiem, kuri tiek turēti sugas pavairošanai. Ja dzīvnieks tiek turēts arī sugas pavairošanai (neatkarīgi no tā, ka dzīvnieku tur arī priekam), tas uzskatāms par vaislas dzīvnieku, kuram ir nepieciešama atsevišķa reģistrācijas kārtība un stingrākas labturības prasības nekā lolojumdzīvniekiem, norāda deputāti, kuri likumprojektā rosina šādu prasību noteikšanu.

Tāpat rosināts likumā ierakstīt, ka valdība nosaka mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī kārtību, kādā organizē bezsaimnieka kaķu sterilizēšanu un sterilizētu bezsaimnieka kaķu labturības prasības.

Politiķi norāda, ka sabiedrībā pieaug neiecietība pret vardarbību pret dzīvniekiem, tāpēc ir nepieciešams izdarīt attiecīgos likuma grozījumus. "Vardarbība pret dzīvniekiem tiesiskā, demokrātiskā un sociāli atbildīgā valstī ir nepieļaujama, tāpēc ir nepieciešams veikt šīs izmaiņas likumā, tā paužot stingrāku nostāju dzīvnieku aizsardzības un labturības jautājumos," uzsver deputāti.

Likumprojekts izstrādāts konsultācijās ar vairākām patversmēm, dzīvnieku jomas biedrībām un valsts institūcijām.

Savukārt sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par eitanāzijas termiņa pagarināšanu klaiņojošiem dzīvniekiem.

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Valērijs Sičovs. Viņš rosina grozīt Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktos termiņus saistībā ar dzīvnieka eitanāziju, kas patlaban paredz, ka eitanāziju drīkst veikt klaiņojošam dzīvniekam, ja tam 14 dienu laikā nav atrasts iepriekšējais īpašnieks vai jauns turētājs, kā arī 30 dienu laikā pēc tam, ja, stājoties spēkā lēmumam par dzīvnieka konfiskāciju, neizdodas atrast tam jaunu īpašnieku. 

Sičovs rosina mainīt minētos punktus, pagarinot dzīvnieku turēšanas termiņu pirms to eitanāzijas uz 60 dienām, tādējādi pagarinot dzīvi dzīvniekiem, "kuri tiek nogalināti tikai tāpēc vien, ka tiem vairs nav īpašnieku un tie ir nonākuši patversmē".

Iniciatīvā pausts, ka būtu nepieciešams uzlikt par pienākumu pašvaldībai uzturēt patversmē nonākušu fiziski veselu dzīvnieku nevis 14 vai 30 dienas, bet 60 dienas, attiecīgi par to rūpējoties.

Idejas autora ieskatā, sabiedrība šādi izrādīs humānu attieksmi pret dzīvniekiem.

Foto: no arhīva

 

 

 

 

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas