Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Uz veikalu ar grozu no Ganas (FOTO) 4

Ja runa ir par iepirkšanos, tam izmantojot plastmasas maisiņus, visbiežāk par videi draudzīgāku alternatīvu uzreiz tiek piesaukti daudzkārt izmantojamie auduma maisiņi. Tomēr tas nav vienīgais variants, kur satilpināt savus pirkumus. Te lieti var noderēt gan kastes, gan grozi. Kastes iegādājamas rūpniecības un saimniecības preču veikalos, turpat nereti var nopirkt arī dažādu materiālu grozus. Tiesa, atbalstot mūsu amatniekus, visdažādākā tilpuma groziņus iespējams iegādāties tirdziņos. Šad un tad tādos tirdziņos var arī pamanīt latviešu pinējiem netipiskos toņos darinātus grozus – krāsas spilgtākas, materiāli citādāki. Pie tādiem pieder grozi no mūsu valstij tik tālās Ganas.

Tālais ceļš uz Latviju
“Groziem no Ganas ir īpašs stāsts. Tos pin sievietes Ziemeļganā. Ienākumi, kurus viņas gūst, pinot grozus, palīdz uzlabot šo sieviešu un viņu ģimeņu dzīvi, dodot kooperatīva dalībniecēm iespēju bez starpniekiem nopelnīt papildu līdzekļus un iegūt lielāku neatkarību. Tie ir salmu grozi, pīti ar rokām,” skaidro biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve Ingrīda Strazdiņa.

Biedrība “Zaļā brīvība” daudzus gadus iedzīvotājiem Latvijā ir stāstījusi par godīgo tirdzniecību (“fair trade”), par solidaritātes ekonomiku, atbildīgu patēriņu. Sadarbībā ar igauņu organizāciju “Mondo”, kurai ir liela pieredze dažādās Āfrikas valstīs, arī Ganā, radusies iespēja vest grozus uz mūsu valsti un stāstīt cilvēkiem Latvijā par Ganu, pinējām, groziem un katra iespēju izdarīt izvēli. Izvēli ar pievienoto vērtību, kas kādam var nest labumu.

“Par groziem ir skaidri zināms to ceļš no Ganas uz Latviju, un tā ir ļoti liela vērtība, ja gribam lietu (mūsu gadījumā – grozu) ar stāstu, nevis pilnīgi nezināmas izcelsmes lietu, kas tapusi kādā milzīgā Āzijas rūpnīcā, kurā visdrīzāk neviens nav parūpējies, lai strādniekiem būtu cilvēcīgi darba apstākļi un godīga samaksa. Būtu brīnišķīgi, ja mēs attiecībā uz visu sāktu vairāk domāt līdzi, ko atbalstām ar savu naudu, nevis vienkārši pirktu,” par it kā necilo, tomēr nozīmīgo ieguldījumu, dodoties uz veikalu ar šādu grozu, stāsta viena no šīs idejas iniciatorēm.

Latvijas iedzīvotāju interese bijusi ļoti liela un cilvēku attieksme patiešām atvērta Ganas stāstam. Tas ļoti priecē grozu izplatītājus Latvijā, “jo ideja jau nav kaut ko pārdot, ideja ir atbalstīt un sadarboties ar Ganas pinējām, kuras veido šos krāsainos un skaistos grozus.” 

Par piemiņu – fotogrāfija ar pinēju
Interesanti, ka katram grozam nāk līdzi bilde ar tā pinēju, līdz ar to ikviens, kurš grozu iegādājas, var neklātienē iepazīties ar amatnieci, kurai palīdzējis.

Kooperatīvā, ar kuru biedrība sadarbojas, ir aptuveni 20 pinējas, palaikam tiekot pieņemta un apmācīta kāda jauna. 
“Salmu grozu pīšana ir Ziemeļganas sena prasme, kas tiek nodota no paaudzes paaudzē, tāpēc mūsu sadarbība ir ļoti dabiska un grozi nav mūsu izdomāti. Man ir brīnišķīga pieredze ar latviešu melnā māla keramiķi, kurš divus gadus pēc kārtas Ziemassvētku tirdziņā nopirka grozu. Tas ir atbalsts un iedrošinājums, ka mums pasaule jāredz plašāk,” teic I.Strazdiņa.

Šovasar biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvjiem radusies iespēja satikties ar Ganas delegāciju un vēstnieci Latvijā, kas bijusi teicama izdevība viņiem pastāstīt par šo projektu. Šobrīd Latvijā tā ir vienīgā sadarbības iniciatīva ar Ganu.

“Noteikti gribam sadarbību turpināt, jo grozi ir ļoti skaista dāvana un arī praktiska lieta ikvienās mājās. Man grozi kalpo jau divus gadus un kalpo patiešām labi. Tie ir viegli, ērti līdzi ņemšanai. Grozs kā iepirkumu grozs, tiešās pirkšanas pirmdienu grozs, jūras lietu grozs, piknika grozs, sēņu grozs vai ogu grozs,” savu pieredzi atklāj I.Strazdiņa.

Reizi gadā biedrības pārstāvji ar groziem ir atrodami sociālo uzņēmēju tirdziņā, kas notiek Kalnciema kvartālā, un Botāniskā dārza Ziemassvētku tirdziņā. Taču pa reizei tiek sarīkotas arī nelielas grozu dienas “Zaļās brīvības” birojā Rīgā, par tām informācija tādā gadījumā tiek ielikta facebook.com/grozinoganas/.


Foto: Raitis Puriņš un no biedrības “Zaļā brīvība” albuma

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Pievieno komentāru

Komentāri 4

Interesanti

kas sponsorē šādu nelegāliem imigrantiem līdzīgu būtņu izstrādājumu propagandu Latvijā? Kas tā tāda par "zaļo brīvību" - atkal ārzemju tantes un onkuļi skalo smadzenes latviešu pagāniem?

pirms 2 mēnešiem, 2018.09.12 21:52

andris

Paldies Dievam -ka tik tāla un neaizsniedzama zeme,lai arī tāda paliek ar saviem groziem ,kultūru un visu pārējo.Braucot pa Latviju ļoti daudzās vietās tirgo mūsu pašu iedzīvotāju pītos grozus no mūsu zemes materiāliem,tie ir gan cieti veidoti,ir arī pieejami no mīkstām saknēm un stiebriem pītie.Lūk ko mums vajadzētu atbalstīt un palīdzēt ,nevis ievazāt šo svešo. Man personīgi ir nepatīkami,mēs noniecinām savu ,bet metamies ievazāt subkultūras ar visdažādākajiem iemesliem -labdares.

pirms 2 mēnešiem, 2018.09.13 07:46

Kādēļ

Kādēļ tāda fobija pret Āfrikas iedzīvotājiem,kuri dzīvo savā zemē,un strādā.

pirms 2 mēnešiem, 2018.09.13 11:37

andris

Pret Āfrikas iedzīvotājiem ,kuri dzīvo savā zemē un strādā ,man nudien nav nekādu fobiju,es teiktu drīzāk nepatikas, tomēr nevaig Latviešus pataisīt pa muļķiem- pārdesmit afrikas meitenes pa gadu saražo vairāk pa četri tūkstoši groziem un pie tam ka Āfrikā dzīvo 1.3 miljardi iedzīvotāju , nav neviena cita visā plašajā pasaule kā dumjie letiņi- kuriem ar žēlu gaudienu pa grūto dzīvi ,mēģina iesmērēt lētu ģešovku, paldies tev Āfrika ,zelts ,dimanti un nafta lai paliek nabagiem melnajā kontinentā ,tev latvieti mēs sniedzam nenovērtējamu mākslas priekšmetu ,sauktu pa tārbu, paldies ,visu savu mūžu pa to sapņoju.

pirms 2 mēnešiem, 2018.09.13 13:14

Projekts “Saimnieko gudri”