Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Savs Lāča dārzs un plosta kapteinis

Varbūt 226 kilometrus no Rīgas attālā pilsēta nav bagāta vēsturiskiem apskates objektiem, taču tā viesus piesaista ar savu sakoptību, īstu latgaliešu dzīvesprieku un savdabību. Ja muiža – tad ar saviem spokiem un kambariem, ja skvērs – tad ar akmens krāvumiem un nostāstiem par lāčiem.

Ezerā – gulbji un plostsBalvi izvietojušies divu ezeru – Balvu un Pērkonu – ielokā abpus Bolupei. Uzskata, ka tieši Balvu ezers un Bolupe devuši pilsētai vārdu. Pastāv arī leģenda par pilsētas nosaukuma izcelšanos no vārda «balva» – kāds bagāts vīrs pilsētu uzdāvinājis citam kā balvu, taču nostāsts nav guvis vēsturisku apstiprinājumu. Iebraucot Balvos no Rīgas puses, vērts pieturēt pie Balvu ezera. Pat ziemā pie paša tilta pār Bolupi neaizsalstošajā ūdenī var apskatīt gulbju pāri, kas upi iemīļojis jau sen. Katru, kas mēģina gulbjus barot, vietējie makšķernieki cenšas no šīs domas atrunāt, jo cēlajiem putniem iztika jāmeklē pašiem. Citādi gulbji nespētu izdzīvot. Taču, ak vai, reti kurš spēj atteikties no lielās gulbju ģimenes pacienāšanas ar baltmaizes klaipu. Karstā vasaras dienā šajā vietā varētu būt pilsētas apskates nobeiguma pasākums, jo kopš 2009. gada vasaras viesiem un arī vietējiem iedzīvotājiem ir iespēja baudīt skaistus skatus, vizinoties ar plostu «Vilnītis» pa Balvu ezeru. Meistara Ērika Kanaviņa darinātais plosts var uzņemt uz sava klāja 10 – 15 pasažieru. Braucieni pa ezeru iespējami labvēlīgos laika apstākļos, iepriekš piesakoties. Vizināšanās laikā tiek piedāvāts baudīt dabu, uzvārīt kafiju, piestāt krastā nopeldēties. Lai braucējus pārsteigtu, Ēriks sagādājis formas tērpu, kapteiņa cepuri, speciālu zvanu un vēsturisku kuģa lukturi. Balvu Tūrisma informācijas centra darbinieki plostu īpaši slavē, jo uz tā jau radušās daudzas leģendas, daži sakās uz tā Līgo naktī pat papardes ziedu atraduši.Vasarā – motocikli un kamermūzikaUzreiz aiz ezera un tilta nogriežoties pa labi uz Brīvības ielu un braucot gar parku, var atrast Balvu muižu. Ēka celta 18. gadsimta beigās, divas reizes degusi. Pa tās gaiteņiem staigājušas ne tikai muižas dāmas, bet arī daudzas balveniešu skolēnu paaudzes, jo pagājušajā gadsimtā ēkā atradās pamatskola. Arī es tajā esmu mācījusies. Muižas pagraba tumšo gaiteņu tālākajos galos ieklīda tikai retais drosminieks, mēs, skolēni, zinājām arī ne vienu vien spoku stāstu. Pašlaik muižas ēkā atrodas Balvu novada Tālākizglītības un cilvēkresursu centrs. Zāle otrajā stāvā var lepoties ar lielisku akustiku – esot viena no labākajām Latvijā. Par tradīciju kļuvis Kamermūzikas festivāls, kas pieskandina muižu vasaras otrā pusē. Iecienīta atpūtas vieta ir arī pilsētas parks, senos laikos tajā pastaigāties drīkstēja tikai muižnieki. Agrāk aiz tā atradušies muižas vārti, kurus rotājis uzraksts «Suņiem un zemniekiem ieeja aizliegta». Mūsdienās tur atrodas brīvdabas estrāde – vasarā šajā vietā noris galvenie pilsētas kultūras dzīves notikumi. Balvos vasara nav iedomājama bez festivāla «Motociklu vasara». Tā ka, ja kādam ir savs dzels rumaks, jāatceras vasaras sākumā ielūkoties pasākumu afišās, lai zinātu, kad to rūcināt uz Balvu pusi.Pāri ceļam – muižas klētī – iekārtots novada muzejs un tūrisma informācijas centrs, kura darbinieces labprāt pastāsta par pilsētas vēsturi, piemēram, kāpēc Balvu ģerboni rotā vilks. Aiz klēts izvietojies Lāča dārzs, kas īpaši interesants būs ģimenēm ar bērniem. Tas ir kādreizējais muižas augļu dārzs, ko ieskauj lazdu aleja. Pamatskolas klasēs, dodoties pastaigās pa Lāča dārzu, brīžos, kad neuzvedāmies skolotājai pa prātam, viņa mūs biedēja ar lāčiem, kas savulaik esot mituši parkā un, iespējams, kādu migu apdzīvo joprojām. Dārza vidū atrodas dīķis ar saliņu. Parkā tapis savdabīgs akmeņu dārzs ar 23 kompozīcijām, ko veido 49 akmeņi. Uzbūvēta arī bērnu rotaļu pilsētiņa un minirampa, bet parka centrā – amatnieku darbnīca, kur var vērot galdnieka, kalēja un citu amatnieku darbošanos, kā arī pašiem izmēģināt savas šūšanas un kulinārijas prasmes.Bez pareizticīgo baznīcasDodoties atpakaļ centra virzienā, var aplūkot pieminekli partizāniem, ko vietējie iesaukuši par Staņislavu. Bet nedaudz tālāk, jau Partizānu ielā, kurai vēstures līkločos ne reizi nav mainīts nosaukums, atrodas Balvu «pērle» – strūkl­aka «Plaukstošā ūdensroze», kas viskrāšņāk uzzied tieši naktīs. Protams, ziemā ūdensroze guļ.Balvi diemžēl nevar lepoties ar krāšņu pareizticīgo baznīcu. Tā savulaik nodegusi, bet iemūrētie jaunā dievnama pamati jau vairāk nekā desmit gadu gaida naudīgu atbalstītāju. Taču vērts doties tālāk pa Brīvības ielu un novērtēt arī jauno un ērto autoostu, bet, aiz kultūras nama nogriežoties pa kreisi, nonākam līdz Balvu Romas katoļu baznīcai Baznīcas ielā. Pilsētas tūrisma speciālisti stāsta, ka dievnams saista ne tikai ar savu ievērojamo mūžu (tam ir vairāk nekā 200 gadu), bet arī ar īpatnējo arhitektonisko veidolu. Prāvests Šimanovskis, ar kura gādību tika uzsākta celtniecība, uz laiku esot aizbraucis no Balviem, bet, kad atgriezies, baznīca bijusi jau uzbūvēta pēc pareizticīgo parauga – tikai ar vidējo kupolu. Divi torņi priekšpusē piebūvēti vēlāk. Baznīca atjaunota 2004. gadā. Savukārt Balvu evaņģēliski luteriskās baznīcas pamatakmens iesvētīts 1914. gadā. Sākot īstas mūra baznīcas celtniecību, ikviens draudzes loceklis apņēmās dot kādu artavu – maksāt zināmu summu un katrs saimnieks piegādāt noteiktu daudzumu laukakmeņu. Baznīcas zvans, kas sver 530 kilogramu, izliets Vācijā.Par naktsmītni jāpadomā laikusBalvu novada muzeja tūrisma organizatore Ineta Krakupe atzīst, ka sabiedriskās ēdināšanas vietu pilsētā ir pietiekami, taču naktsmītnes ir problēma, kas ietekmē arī tūristu plūsmu šai pusē, īpaši grūti apmešanās vietu atrast lielākām grupām. Ja plānots ceļojuma laikā pārnakšņot Balvos, par to jāparūpējas jau laikus. Tūristus var uzņemt viesu nams «Vizbules» netālajā Bērzkalnē, viesnīca «Balvi». Jāatzīst, ka kafejnīcu piedāvājumā ir standarta ēdināšanas uzņēmumu ēdienkarte un neko tikai šai Latgales pilsētai raksturīgu atrast nevar.  Suvenīrus – magnētiņus ar Balvu fotogrāfijām, krūzītes, auduma maisiņus un citas lietiņas ar pilsētas simboliem – var iegādāties veikalā «Top!». Nopērkami arī magnēti, krūzes, sniega bumbas, rotaļu lācīši ar Latvijas simboliku.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas