Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Skola, kur draudzēties un labi justies

«Kustības «Draudzīga skola» misija ir pilnveidot skolas psihosociālo vidi, lai attiecības starp bērniem, vecākiem, pedagogiem un skolas administrāciju tiktu balstītas savstarpējā cieņā un sadarbībā. Katru gadu organizējot dažādus pasākumus un skolām aktīvi iesaistoties, domāju, ar katru reizi pietuvojamies šim mērķim, kaut, protams, vēl ir, ko darīt,» atzīst Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) galvenā inspektore Madara Nelsone.


Pagājušās nedēļas nogalē bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas speciālisti devās uz piecām Latvijas pilsētām, lai pirmo reizi reģionālajos forumos aicinātu diskutēt aktīvākos kustības «Draudzīga skola» dalībniekus. Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā pulcējās ap 60 skolēnu un pedagogu ne tikai no Jelgavas, bet arī vairākām tuvējām Zemgales pašvaldībām.«Katru gadu kustībā notiek lielās konferences, tiek rīkotas arī radošās darbnīcas, kā arī mūsu mājas lapā atrodams daudz dažādu materiālu un metodisko ieteikumu. Taču šoreiz gribējām vairāk iesaistīt skolēnus, lai uzklausītu viņu idejas un viedokli. Diskusijām izraudzījām četras tēmas, kas radušās mūsu darba procesā, veicot dažādas pārbaudes, vienu piedāvāja paši skolēni. Aktuālākā vēl joprojām ir konfliktsituāciju risināšana savstarpējo attiecību kontekstā,» stāsta VBTAI galvenā inspektore Inga Krastiņa. Jāpiebilst, ka Jelgavas forumā, mainot darba grupas, dalībnieki arī sprieda, vai viegli būt pusaudzim (kā dalībnieki jūtas klasē, skolā un sabiedrībā, ko vēlētos mainīt savā ikdienā un kāda palīdzība vai atbalsts noderētu), kas vēl nav izmēģināts, lai skola kļūtu draudzīgāka, un kā šajā ziņā varētu līdzēt skolēnu pašpārvalde.

Apkopojot idejas un ierosinājumus, skolēni, piemēram, secina, ka konfliktu risināšanā pirmkārt palīdz problēmas aktualizēšana un runāšana, iesaistot skolas vadību, varētu līdzēt arī lomu spēles, piespiedu darbs un skolotāju, policijas lekcijas. Dalībnieki tāpat spriež, ka skolēnu pašpārvalde vajadzīga kā vidutāja un atbalsts. Tā ir vieta, kur veidojas līderi un tiek attīstīta atbildības izjūta. Savukārt «Draudzīgās skolas» aktīvisti varētu pulcēties nometnē un aicināt ciemos jauniešus, kas dalītos savā pozitīvajā «draudzēšanās» pieredzē.


Visu rakstu lasiet "Ziņu" ceturtdienas, 30.oktobra numurā!


FOTO: Lāsma Antoneviča

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas