Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sunim jāiet skolā

Liela daļa suņu saimnieku uzskata, ka mīluļa paklausības mācība ir lieka greznība, īpaši ja suns vienkārši dzīvo ģimenē, netiek vests uz izstādēm vai sacensībām. Taču prakse liecina, ka apmācības sniedz ļoti daudz ieguvumu, kas atsver ieguldīto laiku un līdzekļus – gan saimniekam, gan sunim ir vieglāka un drošāka dzīve, uzlabojas savstarpējā saprašanās, attiecības veidojas ciešākas, mācības attīsta dzīvnieka intelektu. Turklāt suņiem patīk mācīties!Mācības ir ļoti noderīgas ne vien lielajiem, bet arī maza auguma suņiem, kas «bez izglītības» ar gadiem nereti mēdz kļūt ļoti nešpetni un nepaklausīgi. Katrai šķirnei, tāpat jaukteņiem, vajadzīga atšķirīga pieeja un mācīšanās ilgums, ņemot vērā dzīvnieka temperamentu, iedzimtās īpašības, apķērīgumu, taču nav suņu, kuriem nebūtu iespējams iemācīt paklausību. To apliecina ikviens profesionāls kinologs. Bieži vien lielākas problēmas rodas ar saimnieku mācīšanu, jo, lai visas suņa gudrības varētu dzīvē lieliski izmantot, skoloties vajag abiem. Protams, ka skola prasīs ieguldījumus. Nepieciešams profesionāls suņu apmācību instruktors, nāksies suni vest uz treniņiem trīs četrus mēnešus pēc kārtas (katra nodarbība, apmeklējot grupu apmācību, izmaksās savus latus piecus), un ik dienu arī mājās savu mīluli vajadzēs turpināt trenēt, katru komandu atkātojot simtiem reižu. Tas nozīmē, ka būs jāiegulda daudz laika un saimniekam jāapbruņojas ar lielu pacietību. Lai apgūtais neaizmirstos, arī pēc mācību kursa pabeigšanas komandas ir jāatkārto. Taču tas viss atmaksājas, jo suns kopā ar saimnieku dzīvos desmit, varbūt piecpadsmit gadu vai vēl ilgāk un priecēs ar savu labo uzvedību. Kā allaž uzsver zoopsiholoģe Inga Cerbule, – neiegādājieties suni, ja jums nav laika! Bet, ja reiz tas ir kļuvis pa ģimenes locekli, tad nežēlojiet savu laiku un naudu, lai nodrošinātu visu viņam nepieciešamo.Suni var dresēt arī pats saimnieks, taču bez kārtīgas pieredzes šajā jomā vai vismaz izsmeļošām speciālista konsultācijām reti kad izdodas gūt labus un noturīgus panākumus. Tas tādēļ, ka apmācībā ļoti viegli pieļaut kļūdas, bet tikai pieredzējis speciālists spēj uz tām precīzi norādīt. Pat saimnieka sejas izteiksme, garastāvoklis, poza, balss skaļums ļoti ietekmē rezultātu, nemaz nerunājot par to, ka katra komanda ir jāizsaka pareizajā brīdī un pareizajā intonācijā, tāpat kā uzslava par veikumu.Interesanti, ka pazīstamais amerikāņu dzīvnieku uzvedības eksperts Nikolass Dodmens nepieciešamību apmācīt ikvienu suni bez izņēmuma pamato, velkot paralēles ar bērnu audzināšanu, – arī mazam bērnam taču ir jāapgūst, kā uzvesties cilvēku sabiedrībā. Savukārt suņa paklausības apmācību, kurā dzīvniekam jāapgūst ne tikai vingrinājumu pareiza izpilde, bet arī balss komandas un attiecīgie žesti, speciālists salīdzina ar svešvalodas mācīšanos.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas