Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Šuplinska norāda, ka kritērijiem neatbilstošās skolas laika gaitā varētu tikt reorganizētas 2

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norāda, ka kritērijiem neatbilstošās skolas laika gaitā varētu tikt reorganizētas. Ministre reizē akcentēja pašvaldību kā skolu dibinātāju lomu.

Pirmdien pēc koalīcijas partiju pārstāvju sanāksmes politiķe atkārtoti norādīja, ka gandrīz puse no 640 skolām neatbilst kritērijam par minimālo skolēnu skaitu. Viņa skaidroja, ka daļa no kritērijam neatbilstošām skolām ir Rīgā. Reorganizācija nozīmētu samazināt skolas izglītības pakāpi, piemēram, no vidusskolas uz pamatskolu vai no pamatskolas uz sākumskolu.

Reorganizācija nenotiks automātiski un ka pašvaldības pašlaik izvērtē efektivitāti. Ja efektivitātes izvērtēšana un nepieciešamās darbības nebūs veiktas, būs jārīkojas atbilstoši normatīvu prasībām, kas stāsies spēkā 2020.gadā skaidroja ministre.

Komentējot 14.maijā valdībā skatāmo informatīvo ziņojumu par skolu tīkla sakārtošanu, ministre pauda, ka bieži vien raugāmies "balts vai melns" kategorijās, bet ne šajā jomā nepieciešams skatīties niansētāk.

Jau ziņots, ka skolu tīkla sakārtošanai IZM izstrādājusi četrus reģionu blokus, katrā no tiem piedāvājot atšķirīgus minimālā skolēnu skaita kritērijus.

Viens no reģionālajiem blokiem ir Latvijas pilsētas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka šajā blokā ietilptu Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava.

Šajā pilsētu blokā sākumskolā (1.-6.klase) vajadzētu būt vismaz 400 skolēniem, kas nozīmē, ka katrā klašu posmā būtu jānodrošina trīs paralēlklases ar vidēji 22 skolēniem katrā. Pamatskolā būtu jāmācās vismaz 450 skolēniem, nodrošinot divas paralēlklases, bet katrā klasē vajadzētu būt vidēji 25 skolēniem. Savukārt vidusskolas posmā (10.-12.klase) būtu jānodrošina vismaz 150 skolēni, proti, 25 skolēni vienā klasē, nodrošinot divas paralēlklases.

Nākamā grupa ir administratīvo teritoriju attīstības centri. Tur minimālo skolēnu skaitu sākumskolas posmā piedāvāts noteikt 300 bērnu apmērā - 25 skolēni klasē un divas paralēlklases. Pamatskolā vajadzētu būt vismaz 360 skolēniem ar 20 skolēniem klasē un divām paralēlklasēm, savukārt vidusskolas posmā, nodrošinot divas paralēlklases, katrā klasē būtu jāmācās vismaz 20 skolēniem.

Trešais reģionu bloks ir pagastu teritorijas. Te minimālais skolēnu skaits sākumskolā varētu sasniegt 35 ar vidēji sešiem skolēniem katrā klasē. Šādām sākumskolām būtu jādarbojas kā citas izglītības iestādes filiālēm bez atsevišķas administrācijas, atbalsta personāla, turklāt tām būtu jāīsteno arī pirmsskolas izglītības programmas. Pamatskolās minimālajam skolēnu skaitam vajadzētu būt 80 ar vidēji deviņiem skolēniem klasē. Savukārt vidusskolas posmā vajadzētu būt vismaz 45 skolēniem, proti, vidēji 15 skolēniem klasē.

Pēdējā grupā iekļautas teritorijas, kas ir pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī tās teritorijas, kur attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri. Sākumskolas pirmajās trīs klasēs šajā grupā būtu jāmācās vismaz 15 skolēniem ar vidēji pieciem skolēniem vienā klasē. Arī šādai sākumskolai būtu jādarbojas kā citas izglītības iestādes filiālei bez atsevišķas administrācijas un atbalsta personāla. Tāpat tām būtu jāīsteno arī pirmsskolas izglītības programmas. Pamatskola varētu pastāvēt ar vismaz 70 skolēniem, vienā klasē mācoties vidēji astoņiem skolēniem. Savukārt vidusskolas posms varētu pastāvēt ar ne mazāk kā 30 skolēniem, kas nozīmē, ka vienā klasē būtu vidēji desmit skolēni.

Foto: no arhīva

 

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Jampāzijs no Elejas

Man patīk ministre Petrāviča !

pirms 2 mēnešiem, 2019.05.14 10:32

Berta

Tā vien liekas, ka visu laiku kaut ko reorganizē un samazina. Mazās lauku skoliņas lielākā daļa ir iznīcinātas, aizbildinoties, ka tur izglītība sliktāka. Skolēnu kvantitātei skolās nez kāpēc tiek likta vienādības zīme ar kvalitāti. Nekā tamlīdzīga!

pirms 2 mēnešiem, 2019.05.14 10:43

Vietējās ziņas