Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Trešo gadu Zemgales Plānošanas reģionu vada Valdis Veips; intervijā «Ziņām» – par paveikto un iecerēto

– Kur šogad līgojāt? 
Kā parasti Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvaras ciemā savā dārziņā. 24. jūnijā ir dzimusi mūsu vecākā meita, tādēļ iznāk gan līgošana, gan dzimšanas dienas svinības. Sabrauca radi, draugi.  

– Kā sākāt darboties politikā?
Astoņdesmitajos gados mani ievēlēja par Ceraukstes ciema deputātu. Taču droši vien tā vēl nav uzskatāma par darbošanos politikā. Padomju laikā veidotās vietējās padomes bija lielas, sanāca dažas reizes gadā un faktiski jau neko nelēma. Man politiskajā darbībā būtisks ir 1997. gads. Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, mani uzrunāja ļaudis ģimenes jaunajā dzīvesvietā – Bauskas rajona Gailīšu pagasta Uzvaras ciemā. Tā ir sievas dzimtā puse. Vēl aizvien tur dzīvojam. Tolaik es tur arī strādāju – biju sporta skolotājs Uzvaras vidusskolā. Piekritu balotēties, un iznāca tā, ka mani ievēlēja ne tikai par deputātu, bet arī par pagasta padomes priekšsēdētāju. Šajā amatā nostrādāju līdz teritoriālajai reformai 2009. gadā.

– Par teritoriālo reformu esat izteicies visai skeptiski, taču jūsu politiskajā karjerā šī reforma radīja izaugsmi. 
Manuprāt, 109 Latvijas novadi izveidojušies ļoti atšķirīgi. Piemēram, ir Baltinavas novads ar 1800 iedzīvotājiem un Ogres novads ar vairāk nekā 36 tūkstošiem. Liela vai maza katra pašvaldība rūpējas par saviem cilvēkiem, un neba mazā rūpējas sliktāk par lielo. Taču novadu veidošanās principus nesaprotu vēl līdz šim. Daļa no toreizējā Bauskas rajona pašvaldību vadītājiem tolaik vairākkārt braucām uz VARAM un prezentējām savas domas. Diemžēl mūs tur neņēma vērā. Kad 2009. gadā izveidoja arī Bauskas novadu, jaunajā domē trīs vietas (no 17 – red.) ieguva Pilsoniskā savienība, kurā darbojos kopā ar domubiedriem. Viņi mani izvirzīja, un dome ievēlēja par priekšsēdētāju. 
– Šķiet, jūsu politiskās ugunskristības plašākā mērogā bija iedzīvotāju protesti pret Bauskas slimnīcas slēgšanu 2009. gadā. Toreiz, bloķējot satiksmi uz automaģistrāles A7, Bauskā uz Mēmeles tilta sapulcējās vairāki simti protestētāju.

Pašvaldību vēlēšanas bija jūnijā, bet jau 31. augustā notika stihiskā protesta akcija uz Mēmeles tilta. Būdams Bauskas novada domes priekšsēdētājs, toreiz visu dienu pavadīju kopā ar saviem cilvēkiem. No Rīgas ieradās policijas specvienības, kas mēģināja izkliedēt iedzīvotājus, un daļēji tas viņiem izdevās. Tolaik arī slimnīcas vadība un pašvaldība cīnījās pret tās slēgšanu. Pats trīs reizes braucu uz Rīgu, bet diemžēl nekas netika mainīts. Jo­projām uzskatu, ka ne tikai Bauskas novada iedzīvotāju, bet arī intensīvās A7 automaģistrāles dēļ slimnīcai vajadzēja palikt ar intensīvās terapijas, ķirurģijas un dzemdību nodaļu, kā tas bija līdz tam. 


Foto: Maksims Šaldajevs. Visu interviju lasiet ceturtdienas, 30. jūnija, «Zemgales Ziņās»


Pievieno komentāru

Vietējās ziņas