Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Veterinārmedicīnas augstākajai izglītībai Latvijā – 100

No 21. līdz 23. novembrim Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultāte ar plašu pasākumu programmu svinēs veterinārmedicīnas augstākās izglītības 100. jubilejas gadu Latvijā un aicina apmeklēt absolventu salidojumu, konferenci un praktiskās nodarbības, informē LLU komunikācijas vadītāja Lana Janmere.

2019. gada septembrī aizritēja 100 gadi, kopš Latvijas Augstskolā Rīgā darbību sākusi Veterinārmedicīnas fakultāte un uzņemti pirmie topošies veterinārārsti. Dažādu pārmaiņu rezultātā padomju gados fakultāte pārcelta uz Jelgavu, un šobrīd jau 75 gadus tā īsteno savu darbību LLU ietvarā.


Sākums ar diviem mācībspēkiem un desmit studentiem


Stāsts par Veterinārmedicīnas fakultāti Latvijā aizsākās toreizējā Igaunijas pilsētā Tērbatā (tagad Tartu). Tajā 1917. gadā norisinājās II Latviešu skolotāju kongress, kurā pieņemta rezolūcija par piecu fakultāšu, tai skaitā medicīnas fakultātes un farmācijas un veterinārmedicīnas nodaļu atvēršanu Rīgā. Pēc diviem gadiem nesen dibinātajā Latvijas valstī, kas vēl cīnījās par savu neatkarību, 1919. gada 28. septembrī tika atklāta jaunā Veterinārmedicīnas fakultāte Latvijas Augstskolā. Atklāšanā piedalījās 8 veterinārmedicīnas studenti, no kuriem lielākā daļa bija pārnākusi no Tērbatas. Pirmā studiju diena bija 29. septembris, kad darbu fakultātē sāka 2 mācībspēki un 10 studenti, kas klausījās lekcijas kopā ar medicīnas studentiem.

Šobrīd, pēc 100 darbības gadiem, Veterinārmedicīnas fakultāte atrodas Jelgavā, un to veido Preklīniskais institūts, Klīniskais institūts un Pārtikas un vides higiēnas institūts, kā arī LLU Veterinārā klīnika. Tā vēl joprojām ir vienīgā veterinārmedicīnas augstākās izglītības īstenotāja Latvijā un piedāvā iegūt izglītību gan veterinārmedicīnā, gan pārtikas higiēnā. Fakultātē studē 380 studenti, no kuriem 52 ir ārvalstu studenti. Studiju procesa īstenošanā iesaistīti 54 mācībspēki, turklāt papildus 38 darbinieki ir vai nu vieslektori, vai arī iesaistīti zinātniskajā darbā.

Savukārt Veterinārajā klīnikā, kas ir fakultātes praktisko mācību bāze un viena no modernākajām klīnikām Baltijas reģionā, nodarbināti 38 darbinieki. Kopumā Veterinārmedicīnas fakultāte simts gados sagatavojusi 3305 absolventus, un ir viena no LLU senākajām fakultātēm, kas ir nepārtrauktā pārmaiņu un attīstības procesā.


Ar zirgiem sākām un pie tiem esam atgriezušies


Kā stāsta tagadējais Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko, pirmie 30 fakultātes darbības gadi bija vērsti uz militāro funkciju nodrošināšanu un zirgu medicīnas attīstību.

“Pirmskara gados un kara laikā fakultātē nodrošināja zirgu ārstniecību, turklāt fakultātē studējošos un strādājošos nemobilizēja armijā, jo izprata viņu stratēģisko nozīmi. Pēc kara aizsākās izteiktā lauksaimniecības dzīvnieku veterinārmedicīna, kas cieši saistīta ar kolhozu darbību. Diemžēl jāatzīst, ka kolektīvā saimniekošana degradēja nozari un veterinārmedicīnas zinātni.

Savukārt deviņdesmitie gadi bija pārmaiņu un jaunas domāšanas laiks, kurā vēl izmantojām vecos, padomju laiku resursus, taču būtiski izmainījām veterinārmedicīnas attīstības virzienu. Ārstu ikdienā parādījās mazo dzīvnieku veterinārmedicīna, kas pirms tam bija sekundāra, un veidojās izpratne par “vienas veselības” konceptu. Turklāt daļa dzīvnieku no produktīvajiem kļuva par hobija dzīvniekiem. Piemēram, pie zirgiem esam atkal atgriezušies - tikai zirgs vairs nav kara materiāls vai transportlīdzeklis, bet gan hobija dzīvnieks,” stāsta K. Kovaļenko.

Dekāns skaidro, ka 21. gadsimtā veterinārmedicīna ir būtiski mainījusies. Tā vairs nav lokāla zinātne un nekalpo tikai nacionālām vajadzībām. Veterinārmedicīnu skar globālas tendences, no kurām nav iespējams norobežoties vai dzīvot izolācijā, jo mūs skar gan infekcijas slimību izplatība, gan antimikrobiālā rezistence, gan pārtikas drošība klimata pārmaiņu un globālās tirdzniecības kontekstā, gan jaunu metožu un medikamentu ieviešana un izstrāde.

Iepriekšminētie problēmjautājumi mudinājuši arī Veterinārmedicīnas fakultātei domāt par starptautisko atzīšanu un darbības paplašināšanu, gan piedāvājot studijas citu valstu studentiem, gan Veterinārajā klīnikā nodrošinot ārstniecības procesu pacientiem no kaimiņvalstīm.

“Kopš 2004. gada aizsācies fakultātes jaunākais attīstības posms, kas noslēgsies tuvākā mēneša laikā ar pilnu starptautisko atzinumu un vēlāk arī akreditāciju. Pateicoties bijušā fakultātes dekāna Arņa Mugurēviča idejai, 15 gadus esam gājuši starptautiskās akreditācijas virzienā un mēģinājuši pielāgoties Eiropas dzīvei, ko apliecinās Eiropas veterinārmedicīnas izglītības iestāžu asociācijas (EAEVE) piešķirtais “atzīts ar nosacījumiem” statuss. EAEVE akreditācija ir kvalitātes zīmols gan Eiropā, gan pasaulē. To vēlas iegūt ne vien veterinārās fakultātes Eiropā, bet arī Krievijā, Japānā, Vidusāzijā un Dienvidaustrumāzijā,” skaidro K. Kovaļenko.


Jubilejā organizē starptautisku konferenci un praktiskās nodarbības veterinārārstiem


Fakultāte savu 100. jubilejas gadu noslēgs ar plašu pasākumu programmu, kas norisināsies no 21. līdz 23. novembrim. 21. novembrī tiks piedāvāta praktisko nodarbību programma, kurās nozares speciālisti varēs pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju par lolojumdzīvniekiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, savvaļas dzīvniekiem un zirgu veterināriju. Nodarbības notiks gan Jelgavā, Veterinārajā klīnikā un fakultātē, gan LLU Mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce”.

Savukārt 22. novembrī ar plenārsēdi Jelgavas pilī “Veterinārmedicīnas izglītībai Latvijā – 100” tiks atklāta zinātniskā konference un fakultātes jubilejas svinības, kas vakarā turpināsies ar absolventu salidojumu līdz dienas izskaņai.

Konferences tematisko sekciju darbs norisināsies 23. novembrī, kurā ziņojumus par dažādām tēmām sniegs zinātnieki no Latvijas un citām valstīm. Konferences ietvaros tiks organizētas vairākas sekcijas: Vienas veselības, Lauksaimniecības dzīvnieku, Zirgu medicīnas, Savvaļas dzīvnieku un putnu, Lolojumdzīvnieku un Alternatīvās medicīnas.


Nākotnē – starptautiska rezidentūras programma


Paralēli jubilejas svinībām un konferencei fakultātē notiks Eiropas veterinārmedicīnas izglītības iestāžu asociācijas (EAEVE) sestā reģiona dekānu tikšanās, kurā piedalīsies veterinārmedicīnas fakultāšu dekāni no Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Lietuvas un Igaunijas. Viens no vizītes mērķiem ir ne vien kolēģu aicināšana uz kopīgu jubilejas atzīmēšanu, bet arī jaunu nākotnes plānu apspriešana.

“Mūsdienās vairs nav iespējams, ka veterinārārsts ir vienkārši veterinārārsts. Tāpat arī medicīnā vairs nav vienkārši ārsts, bet dažādu jomu speciālisti, kas nodrošina ārstniecību. Šobrīd notiek ļoti spēcīga specializēšanās ne tikai medicīnā, bet arī veterinārmedicīnā, un viens speciālists vairs nevar izārstēt visu. Veterinārmedicīnas studijās topošie vetārsti iegūst vispārēju izglītību, pēc kuras viņiem būtu jādod iespēja specializēties, kas līdz šim Latvijā nav bijis iespējams. Tāpēc pārredzamā nākotnē plānojam Jelgavā veidot rezidentūras programmu sadarbībā ar Baltijas valstīm un Skandināviju. Vieni paši visus specializācijas virzienus nevaram īstenot, taču kopīgi ar kolēģiem tas varētu būt iespējams,” par turpmāko fakultātes attīstību stāsta K. Kovaļenko.  

Tāpat fakultāte plāno kāpināt ārvalstu studējošo skaitu, nodrošināt arvien vairāk pasaules vadošo profesoru vieslekcijas un kļūt par nozīmīgu veterinārmedicīnas izglītības centru visā Baltijas reģionā. Tādējādi no nacionāli orientētas fakultātes, kādu to izveidoja pirms 100 gadiem, iecerēts kļūt par spēcīgu starptautiskas nozīmes spēlētāju, kas ir kvalitātes zīmols veterinārmedicīnā un kam uzticas speciālisti pasaulē. Pateicoties fakultātes kolektīva darbam, šo plānu īstenošanai nebūs nepieciešama visa nākamā simtgade, bet tikai pāris tuvākie gadi.

Foto: no arhīva

 

 

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas