Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zemgales izglītības iestāžu audzēkņi vāc makulatūru, baterijas un nokalpojušas elektroiekārtas (FOTO)

Biedrības «Zaļā josta» rīkotā konkursā «Tīrai Latvijai!», pulcējot vairāk nekā 96 tūkstošus skolēnu un pirmsskolas izglītības vecuma bērnu no visas Latvijas, ir savāktas un nodotas pārstrādei 1185,4 tonnas makulatūras. Bērni savākuši arī 27,8 tonnas izlietotu bateriju un 178,4 tonnas savu mūžu nokalpojušu elektroiekārtu.

Īpaši aktīvi makulatūras vākšanā iesaistījās 66 Zemgales reģiona izglītības iestādes, pārstrādei nogādājot 225,6 tonnas makulatūras. Ar bērnu un viņu tuvinieku līdzdalību izdevies ne tikai piešķirt resursiem jaunu dzīvi, bet arī saglabāt veselu mežu no nociršanas, ietaupīt ievērojamu elektrības, ūdens un CO2 apjomu. No Zemgales skolām savāktas arī trīs tonnas bateriju un 21,4 tonnas nolietotu elektroiekārtu.

Konkursu «Tīrai Latvijai!» rīko «Zaļā josta» sadarbībā ar AS «Latvijas valsts meži» un Valsts izglītības satura centru, informē «Zaļās jostas» pārstāve Laima Kubliņa. Konkursā ik gadu piedalās gan bērnudārzi, gan vispārizglītojošās skolas, gan interešu izglītības pulciņi un pat jaunsargu vienība. Ik gadu makulatūras vācēju skaits pieaug – šogad konkursā iesaistījās par 31 mācību iestādi vairāk nekā pērn.

Visvairāk makulatūras vācēju Zemgalē (astoņas mācību iestādes) ir no Bauskas novada, savācot 25,8 tonnas makulatūras, un Jelgavas pilsētas, savācot 21,1 tonnu makulatūras. Jelgavas novadu pārstāvēja septiņas skolas, savācot vislielāko makulatūras daudzumu starp Zemgales novadiem – 39,7 tonnas makulatūras. Savukārt piecas Dobeles novada mācību iestādes savākušas 16,6 tonnas makulatūras.

Savukārt Zemgalē aktīvākie bateriju vācēji šajā mācību gadā nāk no Jelgavas pilsētas. Piedaloties astoņām mācību iestādēm, no Jelgavas izvesti 695 kilogrami bateriju. 322 kilogramus bateriju pārstrādei nodeva bērni no Vecumnieku novada skolām, savukārt 253 kilogramus bateriju savākušas Aizkraukles novada izglītības iestādes.

Nolietotu elektroiekārtu vākšanā iesaistījās 22 izglītības iestādes no Zemgales. Līderpozīcijas elektroiekārtu vākšanā izcīna Rundāles novads, kura skolēni no četrām izglītības iestādēm pārstrādei nodeva 5,5 tonnas nolietotu elektroiekārtu. Īpašu aktivitāti elektroiekārtu vākšanā izrādīja arī mācību iestādes no Bauskas novada – piedaloties bērniem no četrām izglītības iestādēm, savāktas 2,7 tonnas elektroiekārtu atkritumu.

Makulatūra – nevajadzīgi papīra un kartona atkritumi – ir videi viens no nekaitīgākajiem atkritumu veidiem, kas ārējās vides apstākļu ietekmē sadalās dažu mēnešu laikā. Taču papīra ražošana no celulozes ir resursu ietilpīgs process, kura laikā tiek patērēts ievērojams elektrības un ūdens apjoms, turklāt tiek masveidā izcirsti koki – skābekļa ražotāji un ogļskābās gāzes absorbētāji. Cilvēka patēriņa apmierināšanai tiek izcirsti meži – mainās klimats un tiek ietekmētas veselu ekosistēmu dzīvotnes.

Papīra pārstrāde otrreizējās izejvielās ir būtisks instruments, lai saglabātu dabas vērtības, jo jauna papīra izgatavošanai no makulatūras nepieciešams par 70 procentiem mazāk enerģijas un par 60 procentiem mazāk ūdens, salīdzinot ar papīra ražošanu no koksnes. Pārstrādājot papīru, tiek samazinātas tādu klimata izmaiņu veicinošo gāzu kā CO2 (par 900 g/kg), N02 un SO2 emisijas gaisā, kā arī novērsta ūdens piesārņošana ar hlora savienojumiem no balināšanas iekārtām.

Čaklākie makulatūras, izlietoto bateriju un elektroiekārtu vācēji tika sveikti vērienīgā vides un veselīgas atpūtas pasākumā Lucavsalā Rīgā. Visas dienas garumā darbojās vairāk nekā 40 vides organizācijas un biedrības, piedāvājot apmeklētājiem iesaistīties vides izglītības spēlēs, meistarklasēs un radošajās darbnīcās ar mērķi aizvadīt dienu dabai draudzīgās noskaņās un aizdomāties plašāk par vides saudzēšanas iespējām ikdienā.



Publicitātes foto

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas