Iesaisties Eiropas dienā noziegumos cietušajiem un uzzini, kā saņemt vai sniegt atbalstu!

Ik gadu 75 miljoni Eiropas iedzīvotāju kļūst par noziegumu upuriem, piedzīvojot fizisku vai emocionālu kaitējumu. Lai pasniegtu palīdzīgu roku cietušajiem, kā arī vairotu sabiedrības izpratni par noziegumu veidiem un to novēršanas iespējām, 22.februārī tiek atzīmēta Eiropas diena noziegumos cietušajiem. Vairāk par šo dienu un plānotajiem pasākumiem šogad stāsta atbalsta tālruņa noziegumos cietušajiem 116006 vadītājs Raivo Vilcāns.

Ar kādu mērķi tiek organizēta Eiropas diena noziegumos cietušajiem?

Šīs dienas mērķis ir aktualizēt un iznest priekšplānā to, kas bieži paliek sabiedrības acīs nepamanīts un noklusēts. Vardarbība ģimenē, ekonomiskie noziegumi, diskriminācija, seksuāla uzmākšanās, kibernoziegumi, naida runa internetā – šie ir tikai daži noziegumu veidi ar kuriem ik dienas saskaras liela daļa sabiedrības.

Mēs vēlamies uzrunāt ne vien pašus cietušos, bet arī tiesībsargājošās iestādes, nevalstiskās organizācijas un visu sabiedrību, atgādinot par pieejamajām atbalsta iespējām un to, cik svarīgi ir nepalikt vienaldzīgiem. Dažkārt tieši sabiedrības neiesaistīšanās un izlikšanās neredzam, kas notiek „aiz sienas” ļauj noziegumu veicējiem palikt nesodītiem.

Ceru, ka ar laiku uzlabosies arī starpinstitucionālā sadarbība, jo katra iestāde un organizācija atsevišķi labi dara savu darbu, taču joprojām trūkst savstarpējas informācijas apmaiņas un sadarbības. 

Kādas aktivitātes šajā dienā plānotas un kā tajās varēs piedalīties?

22.februārī laikā no pulksten 9 līdz 17 notiks tiešsaistes seminārs, kura laikā uzstāsies pārstāvji no valsts un nevalstiskajām organizācijām. Semināra laikā aktualizēsim tēmu par cietušo tiesību aizstāvību un sociālo rehabilitāciju, pieskarsimies valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju lomai nozieguma seku novēršanā un prevencijā, kā arī parunāsim par izplatītākajiem noziegumu veidiem, lai sniegtu klausītājiem visaptverošu priekšstatu par šo jomu.

Uzmanību pievērsīsim arī jaunākajām tendencēm noziedzībā, piemēram, vardarbībai internetā, kibernoziegumiem, vajāšanai, viltus sludinājumu izvietošanai. Esam paredzējuši arī diskusiju ar jomas ekspertiem, kuras laikā runāsim par efektīvākiem instrumentiem cietušo atbalstam.

Ar precīzu programmu un saiti uz semināru varēsiet iepazīties interneta vietnē www.cietusajiem.lv.

Kādas ir galvenās grūtības, ar kurām sastopas noziegumos cietušie un kāda veida atbalsts šīm personām ir pieejams?

Noziegumu radītās traumas un zaudējumi var būt visdažādākie – tas var būt finanšu līdzekļu trūkums, psiholoģisko resursu ierobežojums, kā arī grūtības aizstāvēt savas tiesības.

Nereti cilvēkiem ir bail vai ir kauns atzīt, ka viņi ir cietuši no nozieguma. Jo īpaši tas attiecas uz latentajiem noziegumiem, piemēram, uz vardarbību ģimenē.        

Dažkārt pirms vēršanās atbildīgajās iestādēs cietušajam ir nepieciešams psiholoģisks un informatīvs atbalsts un iedrošinājums, tāpēc visā Eiropā, tai skaitā Latvijā, ir ieviests bezmaksas tālrunis noziegumos cietušajiem – 116006. Laikā no 12 līdz 22 tālruņa konsultanti Jūs uzklausīs, sniegs informāciju par tālākām palīdzības saņemšanas iespējām un Jūsu procesuālajām tiesībām, piemēram, kaitējuma atlīdzinājumu.

Uz tālruni var zvanīt arī tajās situācijās, ja esat nozieguma liecinieks vai vēlaties palīdzēt kādam citam, kurš kļuvis par nozieguma upuri. Kaut arī tālruņa konsultanti paši nesniedz juridisku palīdzību, viņi ir kā starpposms starp cietušajiem un dažādām institūcijām.

Jūs pieminējāt vardarbību ģimenē. Nesen šī tēma tika aktualizēta arī „Dod pieci!” akcijas ietvaros. Cik izplatīti ir šāda veida noziegumi un vai cilvēki par tiem ziņo?

Visbiežāk vardarbība skar tieši sievietes. Kā liecina Labklājības ministrijas veiktā aptauja, katra trešā sieviete Latvijā ir cietusi no vardarbības. Turklāt Covid pandēmijas ietekmē vardarbība ģimenē ir vēl vairāk pieaugusi, jo ļoti daudz laika tiek pavadīts mājās ar varmāku.

Diemžēl sievietes reti uzdrīkstas ziņot tiesībsargājošajām iestādēm, bet vēl retāk tiek uzsākts kriminālprocess. Arī tuvinieki un kaimiņi bieži vien klusē, jo sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka vardarbība ir ģimenes iekšēja lieta.

Kas būtu jādara, lai mazinātu sabiedrības toleranci pret vardarbību?

Primāri būtu nepieciešamas izglītojošas kampaņas, kas atgādinātu, ka vardarbība nav tikai atsevišķu cilvēku, bet visas sabiedrības problēma. Otrkārt, būtu jālauž arī vairāki iesīkstējuši stereotipi par to, kas vispār ir vardarbība. Reizēm cilvēki domā, ka vardarbība ir tikai fizisks uzbrukums, taču pastāv arī citas vardarbības formas – vardarbīga kontrole, vajāšana, psiholoģiskā, seksuālā un ekonomiskā vardarbība. 

Kā rīkoties, ja rodas aizdomas par iespējamu noziegumu, piemēram, vardarbību kaimiņos?

Nevajadzētu baidīties, bet gan saukt policiju. Šādu ziņojumu esamība nokļūst policijas datubāzē un būs svarīgs pierādījums cietušajam, aizstāvot savas  tiesības.

Protams, varam arī paši uzrunāt iespējamo cietušo un parādīt, ka mums rūp. Reizēm tas, kas cietušajam visvairāk ir vajadzīgs, ir cilvēks, kurš spēj vienkārši uzklausīt un bez nosodījuma pieņemt cietušo.

Un tieši tāpat mums būtu jāziņo arī par cita veida noziegumiem, jo šodien tas notiek ar kādu mūsu līdzcilvēku, bet jau rīt var skart mūs pašus.

Eiropas Padome 1990. gada 22. februārī izdeva Cietušo hartu, kas noteica noziegumos cietušo tiesības. Lai apzinātu cietušo intereses, vajadzības un ar to saistītās problēmas, kā arī veicinātu turpmāku noziegumos cietušo situācijas uzlabošanu un starpinstitūciju sadarbības uzlabošanu, Eiropas Savienības dalībvalstīs ik gadu 22. februāri tiek atzīmēta Eiropas diena noziegumos cietušajiem.

Lai reģistrētos dalībai tiešsaistes seminārā “Zoom” platformā, jāaizpilda reģistrācijas anketa: http://ej.uz/cietusajiem2021.

Ikvienam interesentam būs iespēja sekot līdzi semināram tiešraidē “Skalbes” Facebook lapā https://www.facebook.com/cietusajiem.lv vai https://www.facebook.com/events/847365295835851, tajā skaitā rakstiskā veidā uzdot jautājumus ekspertiem.

Foto: publicitātes 

Pievieno komentāru

Asā hronika