Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ar labu attieksmi pret sevi

Gunta Putene ir masiere un augu terapeite, taču viņas pirmā profesija ir tulkotāja. “Valodas – tā joprojām ir mana lieta,” viņa stāsta, jo mācību nolūkos daudz tiek lasīts svešvalodās. Taču veids, kā Gunta stāsta par savu darbu, liek nojaust, ka viņa joprojām tulko. Tikai tagad tā ir cilvēka ķermeņa valoda, kas tiek lasīta kustību un pieskārienu teikumiem.

– Kā tu no tulka kļuvi par masieri?
Mana pirmā profesija ir tulks, tulkotājs, kurā esmu nostrādājusi aptuveni četrus gadus. Iztulkotas ir vairākas grāmatas. Esmu strādājusi arī bankā, tirdzniecībā, bet ātri vien sapratu, ka tas nav mans. Esmu solists, man patīk darboties vienai. Paralēli darbam aptiekā izgāju masiera kursus, pat nezinu, kā tas piedāvājums mani saistīja. Nu jau vairāk nekā sešus gadus esmu masiere un augu terapeite, un šī ir mana īstā profesija. Šogad man būs arī medicīniskā izglītība. 

– Kā tu redzi cilvēka ķermeni? Tie ir kauli, muskuļi, nervi un asinsrite, vai tev ir kāds cits skatījums?
Protams, arī šāds skatījums ir svarīgs, bet pārsvarā es cilvēka ķermeni uztveru kā dvēseles mājokli. Fiziskais plāns ir mūsu domu un emociju rezultāts. Man jau no vidusskolas laika ir svarīgs jautājums – kāpēc? Kāpēc tā notiek, kāpēc tur sāp? Man ir gūti noticēt, ka slimība rodas no nekā. Un tad es rokos un meklēju atbildi. 
Esmu sapratusi, ka visas mūsu emocijas un pārdzīvojumi saglabājas ķermenī. Tam ir sava atmiņa, ķermenis neko neaizmirst. Citreiz cilvēki masāžas laikā var saprast kaut ko par sevi un dzīvi. Var atcerēties gan sen aizmirstus pārdzīvojumus, gan arī patīkamas lietas. Tas viss glabājas mūsu ķermeņa atmiņā, un masāžas laikā bieži vien izdodas to izkustināt. Ja tā notiek, nevajag baidīties. Ir droši jāiet pretī šīm ainiņām, ja nepieciešams, var arī izraudāties. Strādājot ar ķermeni, cilvēkam kļūst vieglāk saprast savas emocijas un vieglāk dzīvot.  
Visu rakstu lasiet 7.maija “Zemgales Ziņās”

Foto: Eva Pričiņa

Pievieno komentāru

Dzīvesstils