“Es neesmu rutīnas cilvēks” 1

Jelgavniece Sandra Krēgere nebaidās no pārmaiņām un ir gandarīta par katru iespēju iemācīties ko jaunu. Līdzās pamatdarbam IT jomā viņa ir attīstījusi hobiju – dabīgu sveču un aromterapijas produktu izgatavošanu. Zīmols “KreSan” jau guvis atzinību klientu vidū un arī novērtēts pilsētas mērogā.
– Sandra, zinu, ka karjeras jomā esat piedzīvojusi interesantus pavērsienus, vai varat par tiem pastāstīt?
Mana pirmā izglītība ir medicīnā, es pabeidzu māsu skolu, un, tā kā vecāki strādāja Jelgavas psihiatriskajā slimnīcā, man nebija divu domu par savu profesiju. Tur nostrādāju vairāk nekā desmit gadu. Kad Rīgā saka veidoties psihiatrijas centrs, mani uzaicināja strādāt par galveno māsu. Tā sākās mana karjera, strādāju ar personālu, veidoju izglītības programmas, domāju par tālāko attīstību. Trīs mēnešus mācījos Dānijā, tās zināšanas atvedu uz Latviju un ieliku mācību pro­grammās. Kādā brīdī sapratu, ka karjerā esmu sasniegusi griestus un man nav kur tālāk virzīties. Tā kā es neesmu rutīnas cilvēks, sāku meklēt, ko varētu darīt tālāk. Tika izsludināts konkurss, kurā prasības bija zināšanas cilvēkresursu vadībā un nebaidīšanās no IT sistēmām. Es pieteicos, un mani uzreiz pieņēma darbā. Esmu cilvēks, kas nebaidās no pārmaiņām, nebaidās mācīties un attīstīties, jo nav neviena, kas zina pilnīgi visu. 
Tagad strādāju starptautiskā IT kompānijā “Accenture”, kur viss notiek angļu valodā. Sākumā gāja grūti, jo angļu valodu nebiju skolā mācījusies, bet ar laiku tā pielipa tāpat kā krievu valoda. Man ļoti patīk šis uzņēmums, tas ir dinamisks, ar labām iespējām. Katra diena ir atšķirīga, nav tādas, kas paietu vienmuļi un garlaicīgi, vienmēr ir iespēja mācīties kaut ko jaunu. Man tas neliekas grūti, jo mēs strādājam komandā, nav tā, ka es būtu viena pati. 

– Psihiatrija, IT, koučings un nu arī aromterapija un sveču gatavošana. Kā nonācāt līdz tām?
Sveces mani saista jau ļoti sev, to gaismu, maigumu un siltumu man mājās vajadzējis vienmēr. Kādreiz domāju, ka sveces taisīt ir ļoti sarežģīti, līdz 2007. gadā man bija projekts Anglijā, kur uz vietas bija jāpavada trīs nedēļas. Es sāku meklēt, ar ko nodarboties nedēļas nogalēs, un ieraudzīju, ka ir sveču liešanas kursi. Kāda laime! Es pierakstījos uz kursiem un sapratu, ka varu to darīt pati, un uzzināju, ka sveces var liet no dažādiem dabīgiem vaskiem, ne tikai naftas produktiem. Tā arī iesākās mans ceļš, kurā ātri vien sastapos ar aromterapiju, jo ļoti daudz cilvēku Anglijā ir tendēti uz veselīgu dzīvesveidu. Tā es sāku pamazām interesēties, runājos ar kolēģiem, kas stāstīja, ka nelieto mākslīgos aromātus un daudz ko paši gatavo no eļļām. 
Aromterapija un sveces ir mans papildu darbs jeb hobijs dvēselei. Es jūtos labi, jo man ir pamatdarbs, kas patīk un nodrošina stabilus ienākumus, tādēļ ar pārējo nodarbojos brīvajā laikā. 

Visu interviju lasiet 4.marta “Zemgales Ziņās”

Foto: Iveta Pavziniuka un no privātā arhīva

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Dzīvesstils