Gatava šķirt jaunu lapu savā dzīvē

Pēc četrpadsmit gadiem, no kuriem desmit pavadīti darbā par stjuarti, jelgavniece Kristīne Stravinska atgriezusies mājās. Viņa apzinās, ka pandēmijas dēļ, visticamāk, savā profesijā vairs nestrādās un karjera ir jābūvē no jauna. Taču tā vietā, lai lietu rūgtas asaras, Kristīne ir entuziasma pilna un gatava dalīties ar savu stāstu, lai kaut nedaudz iedvesmotu citus, kuriem arī šobrīd neklājas viegli.

– Tu esi atgriezusies Jelgavā pēc daudzu gadu prombūtnes. Kāds bija ceļa sākums?
Man vienmēr ir padevušās valodas. Angļu un vācu pārzinu izcili, arī krievu zinu diezgan labi. Kad beidzu 4. vidusskolu, mamma izlasīja avīzē, ka “Jundā” divas vācu meitenes pasniedz vācu valodu. Es aizgāju pie viņām ciemos, sadraudzējāmies, un pavisam drīz ar Zemgales NVO centra palīdzību devos brīvprātīgajā darbā uz Brēmeni strādāt bērnudārzā par palīgu. Pēc gada viena no bērnudārza ģimenēm piedāvāja darbu par auklīti. Es jau biju sākusi studēt valodas un cilvēkresursus, tādēļ piekritu palikt. Brēmene man joprojām ir ļoti mīļa, tā ir viena no labākajām pilsētām, kur apgūt pareizu vācu valodu.

– Kā radās interese par stjuartes profesiju?
Kļūt par stjuarti nekad nav bijis mans sapnis. Kolēģes ir stāstījušas, ka bērnībā ieraudzījušas lidmašīnu un sievieti formā un uzreiz iemīlējušās. Es bērnībā gribēju būt par ārsti, skolotāju vai apgūt kādu citu noderīgu profesiju. Nekad nevarēju iedomāties, ka lidošu.
Vienā no reizēm, kad ar māsu lidojām uz Brēmeni, es sēdēju lidmašīnā un domāju, ka man ļoti patīk šeit atrasties, varbūt varētu pieteikties darbā! Arī pirmajā reizē, kad lidoju viena ar pārsēšanos un diviem koferiem, jutos ļoti labi. Vēlāk iepazinos ar puisi, kurš bija stjuarts, viņš mani uzaicināja ciemos un izstāstīja visu par šo profesiju. Gan to, kā notiek atlases, gan to, kā norit darba process, un mani tas ļoti ieinteresēja. Vācijas viesu ģimene centās mani atrunāt, sakot, ka neviens uz stjuartēm nopietni neskatās, esi jebkas, tikai ne stjuarte! Arī mamma bija šokā, jo nesaprata, kur pēkšņi parādījusies lidošana.

Visu interviju varat izlasīt 26.novembra “Zemgales Ziņās”

Foto: Iveta Pavziniuka un no personīgā albuma

Pievieno komentāru

Dzīvesstils