Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

LLKC: Dārzkopjiem augsnes apstrādē jāņem vērā tās virskārtas turpmāka izžūšana

Aprīlī Latvijā augsnes virskārta turpinās izžūt, kas dārzkopjiem būtu jāņem vērā augsnes apstrādē, lai pēcāk sētu vai stādītu augus, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītās centrā (LLKC).

LLKC vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils norāda, ka aprīlī sinoptiķi sola ievērojamas temperatūras svārstības - diennakts laikā pat vairāk nekā desmit grādu robežās, stabila siltuma un arī pietiekama mitruma trūkumu. Tas nozīmē, ka paātrināta augu attīstība, it sevišķi dārzeņiem, nav gaidāma.

Pēc viņa teiktā, lai arī pozitīvi, ka, palielinoties saules spīdēšanas ilgumam, pietiks gaismas augu sekmīgai attīstībai dārzos, nopietnākā problēma, ar ko dārzkopjiem jāsastopas, ir mitruma pietiekamība. "Pēdējā mēnesī nokrišņiem ir bijis ļoti fragmentārs raksturs, - tas spēja samitrināt tikai nenozīmīgu augsnes slāni. Būtiski nokrišņi nav gaidāmi praktiski līdz pat aprīļa beigām. Tas nozīmē, ka augsnes virskārta turpinās izžūt," brīdināja Narvils.

Pēc Narvila ieteiktā, sekmīgākai iepriekš minētās problēmas pārvarēšanai, jāievēro vairākas aspektus darbā ar augsni. Tostarp, apstrādājot augsnes virskārtu, tehnikas gājienus jāveido tā, lai tie minimāli pārklājas, kas veicina vēl lielākus mitruma zudumus. Tāpat augsnes apstrādi jāveic pie optimāla mitruma, lai neveidotos augsnes cilas, kuru likvidācija

radīs papildus augsnes saputekļošanu un vēl lielākus jau tā nelielā mitruma zudumus.

Narvils arī ieteica augsnes virskārtas apstrādes darbus pēc iespējas plānot laika posmos, kad nav spilgta saule un vējš, jo tie ievērojami "zog" mitrumu no augsnes. Vairāk ieteicams izmantot rīta un vakara stundas, kad vējš ir pierimis.

Tāpat LLKC vecākais dārzkopības eksperts aicināja dārzkopjus pēc iespējas saīsināt laiku starp pēdējo augsnes apstrādi un sēju vai stādīšanu. Ideālā gadījumā augsni apstrādāt tieši pirms sējmašīnas un nevienu lieku gājienu

neveikt. Pēc viņa sacītā, pēdējā augsnes apstrāde ir jāveic tik dziļi, cik dziļi ir plānots sēt vai stādīt.

Narvils atgādina, ka pastiprinātā sausumā sējmašīnām noteikti nepieciešami piespiedējveltņi. Savukārt apsētiem un apstādītiem laukiem rindstarpu rušināšana jāuzsāk vēlākais nedēļu pēc sējas. Vienlaikus rūpīgi jāizvērtē augsnes herbicīdu lietošanas nepieciešamība, izvērtējot faktisko augsnes mitrumu.

LLKC vecākais dārzkopības eksperts vērsa uzmanību, ka arī ar augsnes rindstarpu apstrādes dziļumu nedrīkst pārspīlēt, jo tas lieki izžāvē augsnes kārtu, kurā dīgst sēklas - maksimālais ieteicamais augsnes rindstarpu apstrādes dziļums ir viens līdz divi centimetri.

Tāpat viņš ieteica rindstarpu apstrādē izmantot "bezdelīgu", plakangriezēja jeb bultveida asmeņus, kuru darbības pamatprincips balstās uz nezāļu sakņu nogriešanu horizontālā virzienā, neapvēršot augsni. Kaltveida nažus jāliek aiz traktora riteņiem.

Foto: pixabay.com

Pievieno komentāru

Dzīvesstils