Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pededzes ozolu stiprināti

“Rīts jau silts, bet ko tie mākoņi darīs?” skatoties uz ūdenstūristu rosīšanos Pededžu pagalmā, ar Malienas etnogrāfiskajam novadam piederīgu izrunu domīgi noteica lauku māju vecā saimniece. Pededzes atrodas Litenes pagastā Pededzes upes krastā dažus simtus metrus no Gulbenes–Balvu šosejas tilta. Kaut arī ik pa laiciņam līņāja un pirms pāris nedēļām labības laukus veldrē bija sagāzis pamatīgs lietus, Pededzē ūdens līmenis turējās zems – “vardei līdz gurniem”, kā to raksturoja Pededžu saimnieks Jānis Plūme.

Likās, ka nav tas labākais laiks ūdenstūrisma pārgājienam. Taču pasākums bija ieplānots jau pusgadu iepriekš, laivas iznomātas un piegādātas, tādēļ izvēle atkrita. Jālaivo. Jau gadus padsmit mums, nelielai draugu un domubiedru grupai, ir tradīcija vienu nedēļas nogali vasarā nolaivot pa kādu no Latvijas upēm. Vairākkārt būts Gaujā, reizi Daugavas lokos, Abavā, Rindā un Irbē, Tebrā un Sakā, reizi Ventā, Salacā un Mēmelē, kā arī Lielupes augštecē. Arvien grūtāk ir atrast Latvijas upi, kura būtu piemērota ūdenstūrismam un vēl nebūtu zināma. Pa Pededzi gan vēl nebijām braukuši.

Gada laikā Pededze aiznes Aiviekstei 0,44 kubikkilometrus ūdens (apmēram tikpat, cik Svēte Lielupei). Tomēr tirdīja bažas, ka Pededze varētu būt tiešām “vardei līdz gurniem” – sekla, šaura un piegāzta ar kritušiem kokiem. Tā bija dzirdēts no citiem, kas laivojuši pa Pededzes augšteci. Tur kādu gabalu tā ir Igaunijas un Krievijas robežupe. Tomēr bažas izrādījās veltas. Vidustecē Litenes pagastā ūdens Pededzē ir gana daudz.

Visu rakstu lasiet 6.augusta “Zemgales Ziņās”

Pievieno komentāru

Dzīvesstils