Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zeme, kas gadu desmitus barota mīnām (FOTO)

Šis gads kā zibens spēriens sācies ar koronavīrusa pandēmiju un dažādiem ierobežojumiem. Tas mūsu dzīvēs ieviesis pārmaiņas, un ir jāpielāgojas jaunajai situācijai. Tomēr varam priecāties, ka, ievērojot visus ierobežojumus, dota iespēja pabūt svaigā gaisā. Saulains maija rīts, un dodamies ceļā. Mūsu brauciena mērķis – objekti Saldus novadā, pa ceļam gan piestājam arī Auces novadā.

Iznīcina turīgu pagastu 


Zvārdes pagasts ir viena no Saldus novada administratīvajām teritorijām tā austrumos un viena no piesārņotākajām vietām Latvijā – bijušais Zvārdes poligons ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Poligona teritorija ir vairāk nekā 24 000 hektāru liela. To padomju armija izmantoja kā kara aviācijas mērķu mācību poligonu. Pirmās brīvvalsts laikā Zvārdes pagasts bija viens no turīgākajiem Latvijā. Otrā pasaules kara gados caur Zvārdi stiepās frontes līnija, un pagasts smagi cieta kaujās. Pēc kara pagasta iedzīvotāju dzīvē nāca citi pārbaudījumi – kolhozu dibināšana un Staļina deportācijas 1949. gada martā. Arī šie pārbaudījumi iedzīvotājiem nebija pēdējie. Ar LPSR Ministru padomes lēmumu 1953. gadā tika likvidēti kolhozi, slēgti ceļi, likvidētas viensētas, zemnieku saimniecības un ierīkots padomju armijas poligons. Tikai 1993. gadā armija pameta šo vietu. Pēc 40 gadiem pamazām sākuši atgriezties padzītie iedzīvotāji. Poligona teritorijā šobaltdien iesaka pārvietoties tikai pa ceļiem, jo šeit vēl joprojām atrodas sprādzienbīstami priekšmeti.
Sasnieguši Auci, turpinām ceļu Ezeres virzienā, bet aiz Ķeveles nogriežamies uz Zvārdi. Pirmais apskates objekts – Incēnu (Dobes) pilskalns – sens zemgaļu pilskalns Auces novada Vītiņu pagasta Kokmuižā. Braucot jau iztālēm redzams pilskalna stāvais kupris, kas izceļas apkārtējā ainavā. Rakstītos avotos pirmoreiz tas minēts 1272. gadā. Uzkāpjam pilskalnā ar stāvām malām, lai palūkotos uz lielisko apkārtni.
Tālāk jau braucam pa grantētu ceļu, kas put kā milti, bet, gadoties kādam retam pretim braucošam transportlīdzeklim, esam ietīti baltā, necaurredzamā mākonī.

Visu rakstu lasiet 14.maija “Zemgales Ziņās”

Foto: no autoru privātā arhīva

Pievieno komentāru

Dzīvesstils