“Visu darījām pašas, jo tas tā sākumā ir. Pašu spēkiem jātiek ar visu galā, kaut arī nezinājām – kā. Vienkārši darījām, jo ir jādara, un mācījāmies līdz ar grāmatu. Mācījāmies no kļūdām un turpinājām iet uz savu mērķi,” tā “LA LA LA design” pirmsākumus atceras jelgavniece Evija Ridere un māksliniece no Limbažiem Sabīne Baumane. Nu jau viņu radītās bērnu atmiņu grāmatas piedzīvojušas trešo tirāžu un plāno iekarot arī Anglijas un Amerikas tirgu.
– Sākšu ar jautājumu, uz kuru jums droši
vien jau apnicis atbildēt, – ko nozīmē LA LA LA?
Evija: Tās ir skaņas, kas saistās ar bērnības
vieglumu. Mūsu nosaukums ir kā aicinājums uztvert dzīvi vieglāk.
– Kāds ir jūsu satikšanās stāsts?
Evija: Mēs satikāmies kā divi nepazīstami cilvēki
sociālajos tīklos. Man bija ideja, neliels redzējums par bērnu atmiņu grāmatu,
un es meklēju cilvēku, kurš varētu veidot tai dizainu. “Instagram” uzgāju
Sabīni, mēs satikāmies un diezgan ātri viena otrai patikāmies, un tā sākām
darīt kopā. Taču jāpiebilst, ka sākuma ideja un tās izpildījums tagad ir divas
dažādas lietas. Ideja bija kā maza sēkliņa, bet tas, kas izaudzis šobrīd, ir
kaut kas jauns. Kopā esam to ideju apaudzējušas lielāku un labāku.
– Ideja droši vien radās līdz ar sava bērna
piedzimšanu?
Evija: Jā, pirms tam es biju “Kivvi Cosmetics”
zīmola vadītāja un strādāju LIAA Jelgavas biznesa inkubatorā. Kādā brīdī esot
mājās, domāju, ko es dzīvē vēlos darīt. Reiz gāju ar dēliņu pa parku, un viņš
pateica kaut ko tik garšīgu, ka gribējās to pierakstīt, bet īsti nebija kur.
Sāku meklēt bērnu atmiņu grāmatas, bet tās, kas Latvijā ir iegādājamas, vizuāli
neuzrunāja, gribējās kaut ko pavisam citu.
– Sabīne, kāda ir tava iepazīšanās stāsta
versija?
Sabīne: Tas bija aptuveni pirms trim gadiem, kad
vienā dienā saņēmu e-pastu no Evijas. Viņa rakstīja par savu ideju, to, ka viņu
uzrunājis mans profils, vai negribu iesaistīties? Es esmu diezgan atvērta
jaunām idejām, nekad nesaku uzreiz nē, vispirms satiekos, paskatos un tad
izlemju. Uz tikšanos mēs ieradāmies vienādos džemperos, apmainījāmies ar
numuriem, kas sākās ar vienādiem cipariem, un ātri vien sapratām, ka tās lietas
ir jādara kopā, ka veidojas laba komanda. Esmu Mākslas akadēmijā mācījusies
interjera un funkcionālo dizainu, paralēli man ir savs zīmols – burtu trauki,
kuriem uz malas ir sasēdusi burtiņu rinda. Kādreiz esmu arī dekorējusi kāzas,
bet tas jau ir prom tālā pagātnē.
Visu interviju lasiet 1.aprīļa “Zemgales Ziņās”
Foto: no personīgā arhīva
Pievieno komentāru