Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Covid-19 visvairāk skartajām nozarēm valsts nepieciešamības gadījumā maksās darbinieku atalgojumu 75% apmērā (papildināta)

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 visvairāk skartajām nozarēm valsts nepieciešamības gadījumā maksās darbinieku atalgojumu 75% apmērā, nosakot maksimālos izmaksas griestus 700 eiro, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistus informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). 

Reirs norādīja, ka Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai ceturtdien valdības ārkārtas sēdē virzīs priekšlikumu par atbalstu uzņēmumiem krīzes radītas dīkstāves gadījumā, proti, Covid-19 visvairāk skartajās nozarēs strādājošo uzņēmumu darbiniekiem valsts maksās 75% no strādājošā darba algas, nosakot izmaksātās summa griestus 700 eiro apmērā.

Nozares, kurām varētu tikt sniegts šāds atbalsts, tiks izstrādās FM sadarbojoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, tomēr jau tagad ir zināms, ka valdība šo ceturtdien varētu lemt par šāda veida palīdzības sniegšanu viesmīlības nozares uzņēmumiem, tostarp viesnīcām un restorāniem.

Pēc finanšu ministra stāstītā, minētais atbalsts varētu tikt piemērots no brīža, kad Ministru kabinets valstī izsludināja ārkārtējo situāciju, tātad ar 12.martu.

Reirs skaidroja, ka valsts atbalsts attieksies tikai uz uzņēmumu darbiniekiem jeb darba ņēmējiem, nevis, piemēram, valdes locekļiem. 

Vienlaikus Reirs atzina, ka atbalsta sākotnējā posmā būs grūti izkontrolēt, cik godprātīgi šis atbalsts tiek izmantots, piemēram, uzņēmumam pieprasot atbalstu sešiem darbiniekiem, lai gan reāli nodarbināti ir trīs. Tajā pašā laikā potenciāli negodprātīgu rīcību varēs izkontrolēt Valsts ieņēmumu dienests (VID), kam būs informācija par uzņēmuma naudas plūsmu un aktivitāti.

Ministrs arī norādīja, ka valsts atbalsts atalgojuma nomaksā nav nepieciešams visiem uzņēmumiem, jo ir arī tādi komersanti, kuri atzīst, ka tie var samaksāt darbiniekiem algu, bet nevar nomaksāt nodokļus, tāpēc šiem uzņēmumiem tiks atlikta nodokļu nomaksa.

Tāpat Reirs stāstīja, ka atsevišķi darba ņēmēji neizvēlēsies šo valsts atbalstu, bet izvēlēsies saņemt bezdarbnieka pabalstu. Viņš arī piebilda, ka tie nodarbinātie, kas patlaban ir atlaisti un ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, jau saņem attiecīgus pabalstus, jo ir iestājies sociālās apdrošināšanas gadījums. "Visiem, kas ir maksājuši nodokļus, ir tiesības saņemt likumā noteiktus pabalstus," uzsvēra finanšu ministrs.

Gadījumā, ja darba ņēmēji ir devušies bezalgas atvaļinājumā, tad darba devējs varēs lemt par iespēju pārtraukt bezalgas atvaļinājumu un izmantot valsts atbalstu.

Papildus Reirs informēja, ka bez minētā atbalsta pasākuma plānots piedāvāt atcelt patlaban spēkā esošo prasību, ka pašnodarbinātajiem ik ceturksni ir jāveic avansa maksājums. 

Tāpat tiks piedāvāts diskutēt par soda uzrēķina atcelšanu gadījumos, kad tiek kavēti maksājumi, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem un īri.

Finanšu ministrs uzsvēra, ka valsts atbalsta pasākumiem kopumā ir pieejami līdz miljardam eiro, tāpat pastāv iespēja izmantot atlikušos Eiropas Savienības (ES) fondus 600 miljonu eiro apmērā. Nozaru ministrijas ir aicinātas izvērtēt tos ES fondu projektus, par kuriem vēl nav noslēgti līgumi, un izskatīt iespēju šos līdzekļus novirzīt to uzņēmumu atbalstam, kas ir cietuši krīzē.

Reirs arī norādīja, ka no Eiropas Investīciju banka (EIB) ir pieejami 400 miljoni dažādiem finanšu instrumentiem.

Kā ziņots, lai novērstu jaunā koronavīrusa radītās slimības Covid-19 radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets otrdien atbalstīja virkni priekšlikumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas uzņēmumu darbiniekiem, kā arī 2020.gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena gada līdz trim gadiem.

Tāpat tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības atbalstu finanšu instrumentu veidā.

Foto: pixabay.com

 

Pievieno komentāru

Ekonomika