Arodbiedrība: IKT nozares koplīgums cels Latvijā strādājošo speciālistu darba garantijas

Izstrādājot informāciju un komunikāciju (IKT) nozares koplīgumu, Latvijā būs iespējams celt IKT nozares speciālistu darba garantijas, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības (LSAB) prezidente Irēna Liepiņa.

Ceturtdien, 4. oktobrī, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL–TB/LNNK) un Liepiņa parakstīja sadarbības memorandu, ar kuru abas puses apņemas pilnveidot IKT nozarē strādājošo darba procesu. Tāpat abas puses veica pārrunas par ģenerālvienošanos jeb IKT nozares koplīguma izveidi.

Liepiņa sacīja, ka sarunas par ģenerālvienošanos ar Gerhardu bija produktīvas, jo tā ir ne tikai Latvijā no arodbiedrības puses un uzņēmēju atbalstīta iniciatīva, bet arī visas IKT nozares atbalstīta. Galvenokārt koplīgums IKT nozares speciālistiem nodrošinās nepieciešamās darba garantijas, kas būtu pietiekami pievilcīgas, lai paliktu strādāt Latvijā.

Viņa stāstīja, ka koplīgumā paredzēts iekļaut tādas darba garantijas kā minimālā alga un inovācijas. "Arodbiedrība mēģinās veidot prasmes fondu, kas ir aizgūts labās prakses piemērs no Dānijas un Zviedrijas, lai darbinieki un uzņēmēji varētu iet laikam līdzi. Tehnoloģijas mainās strauji, un uzņēmējiem nepieciešams domāt par speciālistu prasmju pilnveidošanu, lai būtu konkurētspējīgi darba tirgū. Savukārt pārējās darba garantijas tiks pārrunātas laika gaitā," skaidroja LSAB prezidente.

Liepiņa atzīmēja, ka arī Eiropas Savienības (ES) konfederācijas darba konferencē sprieda, ka visefektīvākais veids IKT speciālistu drošības sajūtas veicināšanai darba tirgū ir koplīguma izstrāde.

Vienlaikus Liepiņa atzīmēja, ka sarunas par koplīguma izstrādi viennozīmīgi ir tikai sākums, bet būtiski, ka valsts ir sniegusi pirmo atbalstu. "Patlaban attiecīgi mums ir jāveido darba grupa, ar kuru varētu sākt konkrētas pārrunas ar darba devējiem par ģenerālvienošanās saturu, par tām garantijām, kas vajadzīgas darbiniekiem. Tāpat arodbiedrība veiks aptauju, lai iedziļinātos, kas pievilcīgs darba tirgū ir tieši darbiniekiem IKT nozarē, kā arī iezīmēsim galvenās nozares tendences," uzsvēra Liepiņa.

Jautāta, vai ir jau kāds uzņēmums, kas interesējies iesaistīties koplīguma izstrādē, Liepiņa atzina, ka ir jau bijušas provizoriskas pārrunas ar uzņēmumiem, bet nacionālā līmenī ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. "IKT nozarē mēs vēl neesam uzrunājuši konkrētus partnerus. Ir darba devēji, kas atzinīgi vērtē koplīguma izveidi un devuši jau ziņu, ka viņi būtu ieinteresēti, lai šāda ģenerālvienošanās būtu un Latvijā netrūktu IKT darbinieku un, iespējams, pat brauktu atpakaļ," teica Liepiņa.

LSAB prezidente norādīja, ka nozares koplīguma izstrāde aizņems vidēji divus līdz četrus gadus. "Tā kā IKT nozare ir ļoti dinamiska un ļoti strauji mainās, šeit varētu būt gan vairāk, gan mazāk laika – tas ir partneru un valsts rokās, kāds atbalsts tiks sniegts. Jo vairāk būs motivācijas darbiniekiem un darbadevējiem iesaistīties šādās pārrunās un domāt par nozares garantijām, jo ātrāk process virzīsies uz priekšu. Tur ir svarīgas visas trīs puses – gan arodbiedrība, gan valsts, gan darba devēji," skaidroja LSAB prezidente.

Sadarbības laikā plānots attīstīt ieceri izveidot Latvijas IKT digitālo prasmju pilnveides centru, vadoties pēc Dānijas un Zviedrijas pozitīvās pieredzes. Abu pušu ieskatā, tas ievērojami uzlabotu darba standartus, kā arī veicinātu aizbraukušo tautiešu remigrāciju.


Foto: pixabay.com

Pievieno komentāru

Darba tirgus