Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kalpo dzīvniekiem, radot prieku cilvēkiem (FOTO) 1

“Augēnija kalpo dzīvniekiem un rada prieku cilvēkos,” tā par Tērvetes zirgu pazinēju uzņēmēju Augēniju Rulli, kura piedāvā zirgu izjādes, izbraucienu zirgu pajūgā, vingrošanu uz zirga un reitterapiju, teic viņas sadarbības partnere Tērvetes uzņēmēja Anitra Skalbiņa, kura savukārt izīrē apartamentus grāfa Pālena medību muižā. 
Augēnija ir vietējā, tērvetniece kopš trešās klases. Zirgi viņai tuvi jau no mazotnes, kad kā meitene stallī boksos lēkājusi pa zirgu mugurām, bet pašai savi zirgi ir no 1998.gada. Vispirms sākusi ar vienu zirgu, tad bijuši divi trīs un to skaits audzis. Pa šiem gadiem daudzi zirgi nomainījušies – pārdoti citiem saimniekiem tepat Latvijā vai ārzemēs, un daži tūrismam nederot.
Strādājusi arī valsts darbā pansionātā un skrējusi pie zirgiem, bet ilgi tā nevarējusi. Piecus gadus nostrādājusi pie kādreiz slavenā Tērvetes kolhoza priekšsēdētāja Viestura Gredzena viņa privātajā zirgaudzētavā, kur slaukusi ķēves un darījusi citus darbus.

Jābūt soli priekšā zirgam


Augēniju ar viņas pajūgu un zirgiem ir grūti nepamanīt – ceļa malā veikala “Lats” pagalmā visu cauru gadu stāv rati, lielie zirgi un palaikam apmeklētājus iznāk aplūkot arī kāds no ponijiem – mēs satikāmies ar ponijmeiteni Betiņu. “Vienmēr jābūt gatavībā. Visus darbus lielākoties daru pati,” sevi raksturo Augēnija Rulle, piebilstot, ka palīdz dēls, bet sestdienās un svētdienās dažreiz arī kāds izpalīgs. Ziemā ratu vietā esot ragavas.
Ciemošanās reizē pie Augēnijas sastopam arī viņas klientes – astoņus gadus veco Danielu un viņas mammu Inesi no Rīgas, kā arī ģimenes omīti. Inese stāsta, ka, viesojoties Jaunolainē, internetā sākusi meklēt tuvāko vietu, kur būtu pieejami zirgu izjādes pakalpojumi. 
Domājusi, ka tas būs kaut kur Vidzemē, taču gūgle “izmetusi” Zemgali un Tērveti. Abām ar meitu esot neliela pieredze jāšanā, un Rīgā, kur viņa strādājot bērnudārzā, esot atvērtā tipa pirmsskolas iestāde ar dabai pietuvinātu vidi, kur dzīvojot pat ponijs.
Pagalmā pie kokiem piesieti un ar segām apsegti stāv četri brašuļi – lielie zirgi. Segas tāpēc, lai dunduri nekostu. Un arī irši. No tiem vienam zirgam īpaši bail, tāpēc tam nepatīk sega, jo viņš domā, ka zem tās ir irsis, kas savulaik dzīvniekam sāpīgi iekodis, skaidro Augēnija, klientēm pavēstot, ka vēl tikai sasmērēs zirgus ar īpašu smēri pret lidojošajiem kodējiem un tad tie kļūšot pavisam mierīgi. 
Zirgu pazinējai jābūt soli priekšā zirgam, jājūt, ko zirgs domā, jāparedz katra zirga kustība. Tas nāk ar pieredzi, vēlāk atklāj Augēnija. Jājot uz zirga, cilvēkam skriemeļi “saliekas” tā, kā vajag, tā ir sava veida manuālā terapija, tikai ārsta roku vietā – zirga ķermenis. Vēl zirgam ir augstāka ķermeņa temperatūra nekā cilvēkam, un siltums nākot uz augšu, sasniedz cilvēku. Un vispār saskarsme ar zirgu cilvēku nomierina, savās zināšanās dalās Anitra.
Katram zirgam ir savs vārds. Trīs poniji – Beta, Erelis (kas lietuviešu valodā nozīmē “ērglis”), Mocarts, un lielie – Vivaldi, kas ir pats jaunākais, Roleks (vai Rolex – kā pulkstenis), Saulvedis, Putenis, kas ir visvecākais un Colette (Kolete). Roleks un Colette dzimuši Augēnijas staļļos un ir viņas pašas izaudzētie zirgi, zina teikt Anitra. 

Visu rakstu lasiet 23.jūlija “Zemgales Ziņās”

Foto: Eva Pričiņa

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Mamma

Neiesaku. No reiterterapijas tur ir tikai nosaukums. Vienreiz pamēģinājām,otrreiz bērnu tur noteikti nevestu.

pirms 9 dienām, 2020.07.28 20:49

Ekonomika