Rosina palielināt bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmēru Covid-19 krīzes skartajiem iedzīvotājiem

Vairāki Saeimas opozīcijas deputāti rosina grozīt likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", uz laiku palielinot bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmēru Covid-19 krīzes skartajiem iedzīvotājiem.

Grozījumu autors ir Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs (S), un likumprojektu parakstījuši arī vairāki citi partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas deputāti.

Patlaban likumā noteikts, ka persona, kurai piešķirtā bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods beidzas 2020. gada 12. martā vai vēlāk un kura sakarā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļiem turpina būt bezdarbnieka statusā, var pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, kuru piešķir no nākamās dienas pēc tam, kad beidzas bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods, uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem.

Klementjevs rosina noteikt, ka šādu pabalstu izmaksātu ilgākā periodā - līdz sešiem mēnešiem. Tāpat piedāvāts arī kāpināt bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmēru no patlaban noteiktajiem 180 eiro līdz 250 eiro mēnesī.

Deputāts skaidroja, ka likumprojekts izstrādāts, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas rezultātā izraisītās negatīvās sekas nodarbinātības jomā un attiecināms uz personām, kuras bezdarbnieka statusu ieguvušas pēc ārkārtējās situācijas saistībā ar Covid-19 pandēmijas izsludināšanu valstī, proti, pēc 2020.gada 12.marta. Likumprojekta mērķis ir mazināt minētā vīrusa izplatības radītās sekas, kas negatīvi ietekmē ekonomisko situāciju un darba tirgu, palielinot nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu.

"Covid-19 dēļ Latvijā rudenī pieņemts atkārtots lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, vienlaikus nosakot stingrus ierobežojošus pasākumus, kā rezultātā turpinās uzņēmumu slēgšana un darbinieku atlaišana," akcentēja Klementjevs.

Politiķis atgādināja, ka pērn ievērojami kāpis bezdarbnieku skaits valstī un sarucis arī vakanču skaits, uzsverot, ka virknē tautsaimniecības nozarē līdz šim nodarbināto nevar strādāt tieši ieviesto ierobežojumu dēļ, turklāt nevienam nav zināms, kad darbības ierobežojumi tiks atcelti un varētu atsākt darbu.

Patlaban pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas beigām var saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, ja ārkārtējās situācijas dēļ persona nav atradusi darbu un neveic saimniecisko darbību, turklāt pabalstu izmaksā ne ilgāk par četriem mēnešiem un ne ilgāk kā līdz 2021.gada 30.jūnijam, un tā apmērs ir 180 eiro. Līdz ar to, ja persona sākusi saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu 2020.gada novembrī, tad tiesības saņemt šo pabalstu ir vien līdz 2021.gada februārim, bet ārkārtējā situācija vēl turpinās, kā arī ikdienas izdevumi ziemas periodā palielinās, palielinoties arī komunālo maksājumu summai, norādīja Klementjevs, pieļaujot, ka bezdarbnieka palīdzības pabalsta saņēmējam vēl kādu laiku nebūs iespējas atrast darbu un viņš paliks bez sociālā atbalsta ārkārtējās situācijas laikā.

Politiķis uzsvēra, ka grozījumi nepieciešami, lai iespējami mazinātu ekonomiskās situācijas pasliktināšanās radītās sekas, turklāt, ieviešot minētās izmaiņas, netiktu apdraudēta iedzīvotāju pirktspēja, līdz viņi varēs atgriezties savās iepriekšējās darba vietās vai atradīs jaunu darba vietu, kā arī būs iespējams Latvijai ekonomikai ātrāk atgriezties pie izaugsmes.

Palielināts bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs un izmaksas ilgums kāpinās naudas daudzumu Latvijas ekonomikā, jo pabalsts tiks tērēts pārtikas iegādei un komunālo pakalpojumu segšanai, kā arī nodrošinās personas ilgāk ar ienākumiem, kuri zaudēti, jo valstī noteikta ārkārtējā situācija, sacīja Klementjevs, piebilstot, ka bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmēra un ilguma palielinājums nodrošinās to, lai cilvēki nepaliktu bez jebkādiem iztikas līdzekļiem.

Foto: pixabay.com

Pievieno komentāru

Ekonomika