Uzsver nepieciešamību vairāk popularizēt vietējos pārtikas produktus un iezīmē nākotnes izaicinājumus

Tiešsaistē 23. septembrī norisinājās biznesa konference “Pārtika un lauksaimniecība 2022”, kurā tika runāts par aktuāliem izaicinājumiem nozarēs, Covid-19 un citu apstākļu ietekmi uz to attīstību, kā arī to, kas pārtikas un lauksaimniecības jomu sagaida nākamgad, informē konferences rīkotāji.
Konferencē uzstājās vairāki jomas eksperti, runājot par to, kāda ir sabiedrības attieksme pret Latvijā ražotājiem produktiem, vai viegli mūsdienās ir būt pārtikas ražotājam, kādas tendences novērojamas Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozarē, kā pandēmiju pārcieta putnkopības nozare, kādi būs nākamie izaicinājumi un kādas pārmaiņas atnesīs 2022. gads.
Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks atzina, ka situācija vietējā tirgū neizskatās iepriecinoša un Latvijā ir palielinājies importa īpatsvars, pienam to sasniedzot 56%, raudzētiem piena produktiem 27%, sieram 39% un sviestam 67%. 

“Situācija vietējā tirgū neizskatās laba. Arī pētījumu kompānijas SKDS dati rāda, ka lojalitāte pret vietējiem produktiem samazinās. [..] Zināmā mērā tas ir mīts, ka mēs izvēlamies vietējo produkciju – viena trešdaļa izvēlas, bet pārējie skatās pēc cenas,” atzina Šolks, turpinot, ka nākamais gads ražotājiem būs grūts un izaicinājumiem bagāts. Vienlaikus viņš izteica cerību, ka importa preču īpatsvars apstāsies un nepieaugs.
Nepieciešamību vairāk strādāt pie tā, lai tiktu popularizēti vietējie produkti, uzsvēra arī Z/S “Kotiņi” saimnieks Aldis Ločmelis, norādot, ka, “lai zemnieki pastāvētu, ir jādibina tradīcijas, jo bez tradīcijām mēs nepirksim vietējo pienu, bet skatīsimies uz to, kas ir lētāks. Politiķiem ir jāstrādā pie tā, lai tiktu pirkta Latvijas produkcija, jo tas nes ienākumus arī valstij, bet sabiedrībai ir jāmaina domāšana un jāēd vietējais.”
Savukārt Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa uzsvēra, ka pērn nozīmīgās preces Latvijas kopējā eksportā bijušas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti. Raugoties uz produktu kategorijām, cūkgaļas un kviešu eksports veicināja eksporta pieaugumu, bet Latvijas piena ražošanas nozare tika vissmagāk skarta pandēmijas pirmajos mēnešos.
“Cūkgaļas sektoram šis laiks ir visgrūtākais – sākoties Covid–19 pandēmijai, kā arī saglabājoties Āfrikas cūku mēra negatīvajai ietekmei, bija dramatiska cūkgaļas iepirkuma cenas pazemināšanās – 41%,” atzina ministrijas pārstāve.
Kopējās prognozes gan par nākotni neesot tik sliktas. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prognozes liecina, ka Covid-19 pandēmijas ekonomiskā ietekme būs īslaicīga un galvenokārt ietekmēs gaļas nozari. Pēc sākotnējās ekonomiskās lejupslīdes no Covid-19 šoka OECD prognozes paredz, ka 2021. gadā sagaidāma ekonomikas atveseļošanās. “Gadu gaitā esam tikuši pāri daudziem apgrūtinājumiem, un mēs pārvarēsim arī šo,” piebilda Krieviņa.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis Jānis Irbe konferencē vairāk runāja par zaļo kursu un atzina, ka energoresursu izmaksu ziņā būs gaidāma barga ziema, augs arī gāzes cenas, kā rezultātā nāksies vairāk pievērsties atjaunojamai un vietējai enerģijai.
“Latvijas veiksmes stāsts ir tas, ka mēs esam veiksmīgi pārvarējuši pandēmijas krīzi un tikpat veiksmīgi realizēsim izaicinājumus, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus uz 2030. gadu,” atzina Irbe.
Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes locekle, izpilddirektore Anna Ērliha, ieskicējot putnkopības nozares attīstības prognozes, norādīja, ka graudu cenai turpinot palielināties, pieaugs arī putnkopības produkcijas cenas. Tostarp saasināsies konkurence ar produktiem no valstīm, kurās ir zemāki dzīvnieku labturības standarti un citādākas prasības ietekmei uz vidi. “Īpaši būs jūtama cenu atšķirība starp trešo valstu produkciju ES tirgū un ES ražoto produkciju,” atzina Ērliha.
Viņa aicināja nākamgad paņemt līdzi arī to, kas iemācīts Covid laikā – izbraukuma tirdzniecību un jaunu produktu izstrādi. “Mēs skatāmies uz nākotni pēc iespējas optimistiski, bet saglabājot realitātes garšu,” atzina eksperte.

Foto: publicitātes

Pievieno komentāru

Ekonomika