Ar jaunu likumu plāno būtiskus jauninājumus pašvaldību darbības regulējumā

Rīga, 6.jūn. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir izstrādājusi likuma "Par pašvaldībām" jaunu redakciju, ar kuru šodien tika iepazīstināti Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti.

Kā deputātiem stāstīja RAPLM valsts sekretāra vietnieks Artis Stucka, jaunais likums vairs nerunā par otrā līmeņa tieši vēlētām pašvaldībām apriņķos. Likuma projektā teikts, ka Latvijā ir republikas pilsētu un novadu pašvaldības.

Pašvaldībām būs tikai autonomas un deleģētas funkcijas, kuras valdība tām nodos līdz ar attiecīgu finansējumu no valsts budžeta.

Likumprojekta autori aicina apsvērt, vai arī turpmāk domes priekšsēdētāja ievēlēšanai būs nepieciešami 50% plus viena balss vai arī par viņa ievēlēšanu jānobalso divām trešdaļām ievēlēto deputātu.

Tiek piedāvāts būtiski paplašināt pašvaldības izpilddirektora pilnvaras, kurš nodrošinās domes lēmumu un funkciju izpildi, vadīs pašvaldības administrācijas darbu, dos rīkojumus administrācijas darbiniekiem, nodrošinās teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu. Izpilddirektoram būtu jāorganizē arī domes un komiteju organizatoriskā apkalpošana.

Jaunajā likuma redakcijā ir paredzēta iespēja noturēt domes sēdes arī videokonferences režīmā, deputāti varēs piedalīties domes sēdē, neatrodoties sēžu zālē un balsot, izmantojot savu elektronisko parakstu.

Likumprojektā ir jauna nodaļa «Pārvaldes īpatnības republikas pilsētu pašvaldībās». Tajā noteiktas šo pašvaldību autonomās funkcijas, kas tām jāveic par sava budžeta līdzekļiem, - sniegt atbalstu valsts institūciju, ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību un konsulātu iestāžu, kā arī starptautisko organizāciju darbībai nepieciešamo apstākļu nodrošināšanā, nodrošināt apstākļus ārvalstu delegāciju uzņemšanai, piedalīties valsts un starptautiskas nozīmes vēstures objektu, nacionālas nozīmes kultūrvēsturisku objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā, kā arī piedalīties valsts nozīmes sakaru sistēmu un transporta infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā.

Savukārt novada pašvaldības domei pilsētās un pagastos, kuros neatrodas pašvaldības administratīvais centrs, būs jāveido pakalpojumu centri, kuru koordinācijai savukārt paredzēts veidot novada teritoriālo komiteju. Pakalpojuma centra direktors nedrīkstēs būt novada domes deputāts, bet drīkstēs būt pašvaldības izpilddirektora vietnieks.

Tiks paplašināta iedzīvotāju līdzdalība pašvaldības darbā. Likumprojekta autori paredzējuši, ka atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai no iedzīvotājiem var veidot valdes, komisijas vai darba grupas.

Konsultatīvos nolūkos pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tā priekšsēdētāja iniciatīvas, pamatojoties uz domes lēmumu, var organizēt publisko apspriešanu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem. Publiskā apspriešana ir jārīko par pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu, par pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu.

Pašvaldības iedzīvotāju referendums varēs notikt par jautājumiem, kas ir pašvaldības kompetencē, izņemot pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu, par pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu. Pašvaldību referendumi varēs būt lemjoši un konsultatīvi. Tos organizē pašvaldības vēlēšanu komisija, bet Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina metodisko vadību.

Ar pašvaldību referenduma sagatavošanu un norisi saistītos izdevumus segs no attiecīgās pašvaldības budžeta.

Likumprojekts paredz, ka lemjošu referendumu, ja līdz pašvaldības vēlēšanām ir palicis ne mazāk kā gads, var ierosināt ne mazāk kā puse no domē ievēlētajiem deputātiem, viens procents, bet ne mazāk kā 100 Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas ir tiesīgi vēlēt attiecīgo pašvaldību.

Savukārt parakstu vākšanā par konsultatīva referenduma ierosināšanu varēs piedalīties visas attiecīgās pašvaldības teritorijā dzīvojošās personas - Latvijas un ES pilsoņi, nepilsoņi, ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Konsultatīva referenduma organizēšanu varēs ierosināt dome un viens procents, bet ne mazāk kā 100 attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji.

Jaunais likums «Par pašvaldībām» noteiks, ka «par domes lēmuma tiesiskumu atbild deputāti, kas balsojuši par vai atturējušies, lemjot par attiecīgo jautājumu».

Ja pašvaldības amatpersona, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz neuzmanības ir radījusi zaudējumus pašvaldībai, tai ir pienākums tos atlīdzināt. Prasības tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu pašvaldības vārdā varēs celt arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien nolēma, ka par jaunā likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā tiks lemts 12.jūnijā.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis komisijas sēdē teica, ka jaunais likumprojekts "Par pašvaldībām" viņam atgādinot kārtību, kāda Latvijas PSR vietējās padomēs valdīja lūdz 1989.gadam. Savukārt LPS padomnieks, Latvijas Universitātes asociētais profesors Māris Pūķis uzsvēra, ka jaunais likumprojekts ir jāsalīdzina ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas prasībām.

Pievieno komentāru

Citas ziņas