Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Krāpnieki pazīstamas jelgavnieces vārdā lūdz pārskaitīt naudu; CERT.lv brīdina neklikšķināt uz aizdomīgām saitēm

Šodien sporta skolotājas un invalīdu sporta un rehabilitācijas kluba «Cerība» vadītājas Rutas Kļaviņas draugi saņēma dīvainu vēstuli ar lūgumu steidzami pārskaitīt naudu ar «Western Union».

Kā «Ziņām» pastāstīja Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (CERT.lv) speciālists Māris Kalējs, konsultācijas tieši par nozagtām «Gmail» parolēm dažu pēdējo nedēļu laikā viņi snieguši vismaz divdesmit cilvēkiem. Inficēšanās notiek brīdī, kad datora lietotājs uzklikšķina uz «vīrusainas» interneta saites, kas dažkārt izskatās arī kā nevainīga Ziemassvētku kartīte.

Ruta Kļaviņa «Ziņām» pastāstīja, ka vakar «izlēcis» logs ar uzrakstu, ka viņas HP dators vairs nenodrošina aizsardzību pret vīrusiem, un viņa kaut ko uzspiedusi. Visticamāk, tieši šādi notikusi inficēšanās ar konkrēto datorvīrusu, kas nozadzis «Gmail» e-pasta paroli. Nu e-pastā ieiet vairs nav iespējams, taču CERT.lv speciālists M.Kalējs mierina, ka vismaz kontu varot atgūt pēc «Gmail» piedāvātās standartshēmas, kad tiek nozaudēta parole, taču svarīgi to darīt tikai tajā datorā, kurā «Gmail» lietots.

Krāpnieki vajadzības gadījumā parasti nomaina «Gmail» kontu uz kādu citu e-pasta sistēmu, piemēram, «Yahoo», un apkrāptā cilvēka vārdā turpina saraksti ar atsaucīgajiem cilvēkiem, visbiežāk piedāvājot pārskaitīt naudu vai nu uz «Western Union», vai «Money Gram». Kā «apzagšanas» vietu krāpnieki norāda Lielbritāniju, taču nelikumīgie pieslēgumi «Gmail» e-pastiem konstatēti, piemēram, no Itālijas un pat Āfrikas valstīm. 

Lai izvairītos no inficēšanās ar vīrusiem, speciālisti iesaka regulāri atjaunināt visu datora un arī citu ierīču – planšetdatoru un viedtelefonu – programmatūru, sevišķi «Java» un «Flash» spraudņus, tādēļ, kad dators piedāvā to izdarīt, vēlams neatteikties, jo hakeri labprāt izmanto arī t.s. «caurumus» programmatūrā. Tāpat ieteicams ik pa laikam noskenēt visu datoru ar antivīrusa programmu. Taču pats efektīvākais rīks ir nespiest datora ekrānā uz uznirstošiem logiem un aizdomīgām saitēm, jo tās var būt inficētas. Jāatceras, ka pēc šādiem gadījumiem obligāti jāpārbauda dators, jo tas vēl joprojām var būt inficēts!

Arī «Swedbank» pagājušās nedēļas beigās izplatīja brīdinājumu klientiem par viltus vēstulēm, kas saturēja it kā bankas sūtītu aicinājumu ievadīt internetbankas kodu kartes datus kādā vietnē. Viltus vēstuli ticamāku padarīja klienta vārds, uzvārds un telefona numurs, uz kuru banka it kā zvanījusi.

CERT.LV informē, ka rūpīgi sagatavota pikšķerēšana var ietvert iepriekšēju klientu datu bāzes iegūšanu no dažādiem avotiem, lai tādējādi tiktu pie lietotāja telefona numura un padarītu krāpniecisko e-pastu ticamāku. Šaubu gadījumā, vai e-pasts ir īsts, vislabāk ir sazināties ar banku, jāatceras arī, ka banka nekad neprasīs ievadīt visus kodus no kodu kartes.

Parādījies arī izspiedējvīruss, kas sašifrē datorā esošos failus un prasa maksu par piekļuvi saviem failiem. Saistībā ar šo vīrusu vairāki lietotāji vērsušies pie CERT.LV pēc palīdzības. Inficēšanās visbiežāk notiek, apmeklējot tiešsaistes filmu servisus. CERT.LV neiesaka maksāt par failu atšifrēšanu, jo samaksa negarantē prasību izpildi. Ja saķerts šāds vīruss, CERT.LV aicina doties pie datorspeciālista, tomēr bieži vien lietotājam šāda vīrusa sekas ir nepatīkamas – tiek zaudēta piekļuve datorā esošajiem failiem. Lai pasargātu datoru no failu zuduma, cilvēki tiek aicināti veidot rezerves kopijas.

Pēdējās nedēļas laikā novērota arī augsta «Policijas vīrusa» aktivitāte. Šāds vīruss ar Valsts policijas atribūtiku Latvijā parādījās 2012. gadā. Vīruss parāda uznirstošo logu ar tekstu labā latviešu valodā un lietotājam tiek uzrādīta apsūdzība par nelegālu materiālu aplūkošanu, nelicencētas programmatūras lietošanu vai neatļautu darbību veikšanu. Vīruss nobloķē lietotāja datoru, un tiek pieprasīts maksāt sodu, izmantojot «PaySafe» norēķinu sistēmu. Lielākai ticamībai var tikt parādīta lietotāja IP adrese vai lietotāja fotogrāfija, ja datorā pieejama tīmekļa kamera.

Ja dators inficēts ar policijas vīrusu, nekādā gadījumā nemaksājiet par tā atbloķēšanu, bet meklējiet palīdzību pie datorspeciālista, jo no šī vīrusa ir iespējams atbrīvoties, skaidro CERT.LV.

Lūk, kā izskatījās jelgavnieces Rutas Kļaviņas vārdā draugiem izsūtītais «palīdzības sauciens»:

Es ceru, ka ðî ziòa Jûs nesasnieg par vçlu. Es biju Newcastle,Lielbritānija, un savA uzturçðanâs laikâ mani dokumenti tika nozagti, tie atradâs somâ kopâ ar manu pasi un kredîtkartes. Vçstniecîba ir gatava palîdzçt man nokïût galamçríî lidojot bez pases, man tikai ir jânopçrk biïete un jânosedz uzturçðanâs izmaksas. Man par neizpratni, nespçju piekïût saviem kontiem bez kredîtkartçm, sazinoties ar banku, viòiem esot nepiecieðams vairâk laika lai sagâdâtu man jaunu bankas karti. Ðajâ neapskauþamajâ situâcijâ es iedomâjos pajautât Jums âtro aizdevumu, kuru es varçtu atgrieztu uzreiz, kad atgriezîðos. Man tik tieðâm ir jâbût nâkoðajâ lidojumâ. Ja Jûs varçtu atsûtît naudu ar Western Union, tas bûtu lieliski, jo tas bûtu âtrâkais veidz kâ saòemt ðo naudas summu. Lûdzu, ja Jûs varçtu nosûtît man ðo naudu ar Westen Union, tas bûtu viss piemçrotâk, es domâju 20 minûtçs no izsûtîðanas brîþa es ðaòemtu ðo naudas summu. Es atvainojos par sagâdâtajâm neçrtîbâm. Es varu nosûtît detalizçtu informâciju, kâ veikt pârskaitîjumu. Es ceru saòemt îsu Jûsu atbildi.

Ar cieòu
Ruta Klavina

Pievieno komentāru

Citas ziņas